babelis
babelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babelis | babeļi |
| Ģen. | babeļa | babeļu |
| Dat. | babelim | babeļiem |
| Akuz. | babeli | babeļus |
| Lok. | babelī | babeļos |
Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- agressor 2 10 17 9 58 kaads bija tas ghost babelis Fxp 2 10 17 10 33