babelēt
babelēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | babelēju | babelējam | babelēju | babelējām | babelēšu | babelēsim |
| 2. pers. | babelē | babelējat | babelēji | babelējāt | babelēsi | babelēsiet, babelēsit |
| 3. pers. | babelē | babelēja | babelēs | |||
Pavēles izteiksme: babelē (vsk. 2. pers.), babelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: babelējot (tag.), babelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: babelētu
Vajadzības izteiksme: jābabelē
Pārāk daudz runāt; pļāpāt.
Avoti: ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ievai , ka tad , kad vairs nav spēka , ir jāvar kāpt vēl trīs stundas , pats ņem un sāk šļūkt lejā babelējot pa tālruni
- : D Un pati sistēma izklausās pēc smaga sviesta - ja mans šrots man visu laiku babelētu, ka jābrauc uz 50 kmph vai 90 kmph, tad es ielīstu un tādu fīču nahrenizētu : D
- Es jau sāku pamazām apsvērt apstāšanās punktu, kad Pauls, izklāstījis Ievai, ka tad, kad vairs nav spēka, ir jāvar kāpt vēl trīs stundas, pats ņem un sāk šļūkt lejā babelējot pa tālruni.