babelmanis
babelmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babelmanis | babelmaņi |
| Ģen. | babelmaņa | babelmaņu |
| Dat. | babelmanim | babelmaņiem |
| Akuz. | babelmani | babelmaņus |
| Lok. | babelmanī | babelmaņos |
Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
Avoti: LivP