babelmanis
babelmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | babelmanis | babelmaņi |
Ģen. | babelmaņa | babelmaņu |
Dat. | babelmanim | babelmaņiem |
Akuz. | babelmani | babelmaņus |
Lok. | babelmanī | babelmaņos |
Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
Avoti: LivP