plančka2
plančka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plančka | plančkas |
| Ģen. | plančkas | plančku |
| Dat. | plančkai | plančkām |
| Akuz. | plančku | plančkas |
| Lok. | plančkā | plančkās |
1.Pļāpa, panīkusi sieviete.
2.Dzērājs, žūpa, plītnieks.
3.Tas, kas plančājas, laistās ar ūdeni.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa lielceļa plančkām mēs gājām pretī miestiņa apgaismotiem logiem.
- – Šo zābaku es izvilku no dubļu plančkas.
- Viestura prospektā parādījās aizdomīga degvielas plančka.
- Ja skatās uz tādu dubļu plančku, šķiet, ka tā patiešām raugās pretī ar ļaunumu.
- Kaut kur Margarita atkal klupa un šoreiz nogāzās, tieši plančkā, labi, ka ūdens.