vācele2
vācele apvidvārds
2.Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam.
Avoti: SiV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tvaiku noņem no t.s. tvaika vāceles, kas novietota virs katla korpusa.
- Kamēr visu saliks plauktos, tīnēs, lādēs un vācelēs.
- Reti bagāta ir nostāstu un teiku vācele Džūkstes plašajā pagastā.
- 56 gadus vecā Anita Šulca no Sabiles ir Lauku sētas tautasdziesmu un dainu vācele.
- — Arī šļahtiči sākotnēji bija mežaveči ar vālēm, vācelēm, tīkliem vai šķēpiem.