kulstaunīca
kulstaunīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kulstaunīca | kulstaunīcas |
Ģen. | kulstaunīcas | kulstaunīcu |
Dat. | kulstaunīcai | kulstaunīcām |
Akuz. | kulstaunīcu | kulstaunīcas |
Lok. | kulstaunīcā | kulstaunīcās |
1.Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
2.Linu kulstāmais koks.
3.Pļāpa, tenkotājs.
4.Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
Avoti: ME