bļurstiķis
bļurstiķis apvidvārds
Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne Rainim, ne Skalbem no tā neviens gabals nenokritīs, viņi ir un paliek tādi kā ir – ļauži, kuriem bija pārliecība, kuri par savu pārliecību bija gatavi cīnīties un ciest un kuri ar visu savu esamību apliecināja, ka viņu teksti ir nevis kaut kāds popkultūras bļurstiķis, bet līdz riebumam, līdz katarsei, līdz šausmām un sajūsmai izdzīvota lieta.