čabiņa
čabiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čabiņa | čabiņas |
| Ģen. | čabiņas | čabiņu |
| Dat. | čabiņai | čabiņām |
| Akuz. | čabiņu | čabiņas |
| Lok. | čabiņā | čabiņās |
1.Kāja (bērnu valodā).
2.Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
Avoti: EH, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jādabū lejā speramie, kurus var ēst, aplietus ar čurkstiņiem, griuzdiņiem, čabiņām, čīpstaliņām vai čirpaliņām.
- Viņa man liek kāpt lejā uz mājas pagrabu un saka: tur, velc nost biksiņas, gulies ar visām čabiņām pār ogļu kaudzi, dod pelītei žagariņu, un lai viņa tevi per, lai viņa tevi per, un ātrāk nenāc atpakaļ, kamēr dibens ir sarkans, vai skaidrs?