Pavasara versija 2026
413 577 šķirkļi
dirsējs
dirsējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.dirsējsdirsēji
Ģen.dirsējadirsēju
Dat.dirsējamdirsējiem
Akuz.dirsējudirsējus
Lok.dirsējādirsējos
1.Ekskrementu izvadītājs.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt:dirst1 — Izvadīt no organisma izkārnījumus.
2.Melis.
Saistītās nozīmesdirslis, melkulis, pūtējs.
Sinonīmi
dirslis2 — Melis.
melkulis1 — Melis.
pūtējs6 — Cilvēks, kas stāsta ko aplamu.
melis1 — Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
Hiperonīmi
melša1 — Melis; arī pļāpa.
melsis1 — Melis; arī pļāpa.
melsonis1 — Melis, pļāpa.
Tulkojumiliar.
liar, prevaricator
a person who has lied or who lies repeatedly
[Princeton WordNet 3.0]
3.Pļāpa; muldoņa.
Saistītās nozīmesmutainis, vankšķis, pļerkšķis, balamute, čaba.
Sinonīmi
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čavata1 — Pļāpa.
grabis2 — Pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grābšķis3 — Pļāpa.
grabētājs1 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klačpastala1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
Hiponīmi
bramanis1 — Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
klabeklis3 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.
klačbāba1 — Pļāpa; tenkotāja.
mēlnesis1 — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
melukule1 — Pļāpa, tenkotāja.
muldeklis1 — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
muldoņa1 — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
muldonis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
pasakķesele1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
salašņdārta1 — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
seķine1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
tenclava2 — Baumotāja, tenkotāja.
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
valodnese1 — Tenkotāja.
žagata2 sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
Hiperonīmi
buldurmēle1 — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.
klamsts1 — Kurnētājs, pļāpa.
mēlgalis1 — Zobgalis; arī pļāpa.
melša1 — Melis; arī pļāpa.
melsis1 — Melis; arī pļāpa.
melsonis1 — Melis, pļāpa.
penteris2 — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt:dirst2 — Muldēt; runāt muļķības.
Avoti: ME, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Marks sūkstījās par poda trūkumu un, būdams uzticīgs punktuālajai peristaltikai, ik dienas devās uz netālu esošo sporta totalizatoru bāru, kur viņu drīz vien sveicināja kā apkaimes paredzamāko dirsēju.
  • Es atvēzējos un krāmēju šim slimajam distrofiķim, debilajam dirsējam pa purnu.
  • Tādiem dirsējiem neviens netic.
  • Viņi ir dirsēji?
  • Lai neizskatās, ka esmu tukšais dirsējs, reku pāris lietas ko varējāt iepriekš jau paredzēt:
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...
Saistītie šķirkļi:
atvasināts no dirst

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.