pļerkšķis
pļerkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pļerkšķis | pļerkšķi |
Ģen. | pļerkšķa | pļerkšķu |
Dat. | pļerkšķim | pļerkšķiem |
Akuz. | pļerkšķi | pļerkšķus |
Lok. | pļerkšķī | pļerkšķos |
1.Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piespiež, pietur, un visu laiku skan riebīgs pļerkšķis.
- ESTRELLAMARA ( ironiski): Vai tad tu lejā nedzirdēji mopēdu pļerkšķus?
- Brīdī, kad pieskāros Estas bizei, mopēdu pļerkšķi pārtrūka.
- — Dziņņ-pļukt, — kaut kas izdeva riebīgu elektronisku pļerkšķi.
- Pēcpusdienas nomiedzi pārtrauc skaļš telefona pļerkšķis.