klabeklis
klabeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klabeklis | klabekļi |
| Ģen. | klabekļa | klabekļu |
| Dat. | klabeklim | klabekļiem |
| Akuz. | klabekli | klabekļus |
| Lok. | klabeklī | klabekļos |
1.Klabata (1).
2.Klabiķis.
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Pļāpīgs vīrietis.
Saistītās nozīmesniekgrabis, pļāpātājs, čabaste, pļerkšķis.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala1 — pļāpa; tenkotāja vai tenkotājs.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
4.žargonvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Mute.
Saistītās nozīmesmute.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mute1 — Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
Holonīmi
mūlis1 — Seja.
pupešs1 — Seja.
seja1 — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
zatočka1 — Seja.
Meronīmi
lūpa1 — Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris
the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"
(LV plašāka nozīme) mouth
the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, SLG