mūlis2
mūlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mūlis | mūļi |
Ģen. | mūļa | mūļu |
Dat. | mūlim | mūļiem |
Akuz. | mūli | mūļus |
Lok. | mūlī | mūļos |
1.Seja.
Stabili vārdu savienojumiPievilkt mūli; pieliet mūli; aizliet mūli.
- Pievilkt mūli; pieliet mūli; aizliet mūli slengs — piedzerties
1.1.apvidvārds Tukla seja.
2.apvidvārds Mēglis, lempis.
3.apvidvārds Ratu rumba.
4.Stūrgalvis.
Avoti: LLVV, ME, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc mirkļa laukumā tika izvesti abi ceļotāju zirgi un arī mūlis.
- Tūlīt aiz knoblohu vadoņa dzeltena mūļa mugurā sēdēja kāda aizplīvurota jaunava.
- Populārs ir zirga un mājas ēzeļa hibrīds, ko sauc par mūli.
- Radziņa un Cvībaka zirgus, kā arī nastām apkrauto mūli novietoja stallī.
- Tupeņu mūlis, nu jau gandrīz bez nastām, viņiem priecīgi sekoja.