galva | Tēzaurs

galva¹

galva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	galva	galvas
Ģen.	galvas	galvu
Dat.	galvai	galvām
Akuz.	galvu	galvas
Lok.	galvā	galvās

1.Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.

PiemēriZemu noliecis galvu, nesteidzoties un ļoti neveikli viņš devās atpakaļ uz pili.

Saistītās nozīmesķobis, ķirbis, pauga, smadzeņu pods.

Stabili vārdu savienojumiAtmest galvu. Atsviest galvu. Galva (ap)reibst.

Atmest galvu — strauji atliekt galvu atpakaļ.
Atsviest galvu — strauji atliekt galvu atpakaļ.
Galva (ap)reibst — saka, ja cilvēks apreibst.
Galvas pulveris sarunvaloda — pulveris pret galvassāpēm.
Galvas tablete sarunvaloda — tablete pret galvassāpēm.
Iecirst galvu (krūtīs) — strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Koka galva — veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
Kratīt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
Locīt galvu lieto: reti — ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu — ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
Pacirst galvu augšup sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Pacirst galvu uz augšu sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Pakratīt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
Palocīt galvu — ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Pamest galvu augšup sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Pamest galvu uz augšu sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Papurināt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
Pasliet galvu sarunvaloda — pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
Pasviest galvu — strauji pagriezt galvu.
Purināt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
Sacirst galvu — strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
Saķert galvu — ar rokām strauji apņemt galvu.
Sasliet galvu — pacelt galvu.
Šaudīt galvu — grozīt galvu.

Tulkojumihead.

1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).

PiemēriTur jau viņa nāca – iedegusi, smaidīga, galvā meksikāņu salmu platmale.

1.2.Mati.

PiemēriUz balkona stāvēja kungi tumšās drēbēs un tumšām galvām.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele. Sirma galva.

Tulkojumi

1.3.pārnestā nozīmē Dzīvība.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiNolikt galvu.

2.Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.

PiemēriSkolotāji tā vien teikuši: — Mūsu Veriņai gan ir galva!

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiAr galvu. Bez galvas. Cilvēks ar galvu.

Tulkojumimind, head, brain, psyche.

3.sarunvaloda Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība).

Saistītās nozīmes

Tulkojumi

4.Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).

PiemēriViņš pīpēja garu pīpi ar porcelāna galvu un atvāžamu sudraba vāciņu.

Stabili vārdu savienojumiRagavu galva. Saraksta galva. Zābaka galva.

4.1.Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).

Saistītās nozīmesvirsraksts.

Stabili vārdu savienojumiŠķirkļa galva.

Tulkojumiheadline.

4.2.sarunvaloda Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).

Saistītās nozīmes

4.3.joma: astronomija Visspožākā komētas daļa.

Saistītās nozīmeskomēta.

5.Apaļas formas priekšmets.

PiemēriDažās vietās joprojām var nopirkt cukura galvas.

5.1.Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.

PiemēriVēlu rudenī, kad saimniekiem viss līdz pēdējai kāpostu galvai novākts, tad gan gājuši pie popa prasīt solīto zemi.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā. (Ie)kalt galvā.

(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sarunvaloda — pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
(Ie)kalt galvā — labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) — tikt iedomātam, atminētam.
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt — saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(No)ēst matus no galvas sarunvaloda — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.
(No)liekt galvu (kā priekšā) — 1. Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.2. Zemoties, izrādīt pazemību.
(Pa)zaudēt galvu — 1. (Aiz)iet bojā, krist kaujā.2. Apjukt.3. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
(Sa)jaukt galvu — panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)kāpt galvā sarunvaloda — 1. (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).2. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sarunvaloda — censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Aitas galva sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — aitasgalva.
Apgriezt galvu (arī kaklu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — iznīcināt, noslepkavot.
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) lieto: pareti — domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet — mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā — saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Atbildēt ar savu galvu — būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atkratīt galvu — atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Augt pāri galvai — 1. Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).2. Pārspēt.
Auna galva sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
Bāzt galvā sarunvaloda — (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
Bieza galva sarunvaloda — 1. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.2. Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Caura galva sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
Celt galvu (augstāk) — 1. Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.2. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
Cieta galva sarunvaloda — 1. Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.2. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) sarunvaloda — 1. Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Darbs pāri galvai — saka, ja ir ļoti daudz darba.
Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — sist, kur pagadās.
Dulla galva sarunvaloda — saka ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Dumja galva sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
Dzīvot ar savu galvu lieto: pareti — rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
Gaiša (arī gudra) galva — 1. Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.2. Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās sarunvaloda — saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) — saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva duras debesīs sarunvaloda — saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Galvā griežas — saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) — 1. Saka, ja cilvēkam reibst.2. Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva kā spainis sarunvaloda — saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kūp — 1. Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.2. Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Galva nesāp sarunvaloda — saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Galva noskaidrojas — saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Galva pilna — saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst — saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva sajukusi — saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Galva strādā — saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva uz pleciem — saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galvas pilsēta — galvaspilsēta.
Galvu augšā! — uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Galvu galvām novecojis — 1. Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).2. Garā rindā cits aiz cita.
Galvu neglaudīt sarunvaloda — neslavēt, izteikt pārmetumus.
Galvu nepacēlis — ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Gāzt (kādam) uz galvas sarunvaloda — sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu).
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūta galva — vājas spējas atcerēties vai saprast.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā sarunvaloda — (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Ieiet galvā — 1. lieto: reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.2. sarunvaloda Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iekalties galvā sarunvaloda — tikt labi iegaumētam.
Iekāpt galvā sarunvaloda — 1. Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.2. Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
Ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) — noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
Iesēsties galvā sarunvaloda — 1. Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.2. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
Iesildīt galvu sarunvaloda — apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
Iesist(ies) galvā sarunvaloda — pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) — pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iet pār galvu lieto: pareti — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) — nošaut, nošauties.
Izdzīt no galvas sarunvaloda — panākt, ka nedomā (par ko).
Izgrozīt galvu — censties izdomāt, censties atrisināt.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas — aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) sarunvaloda — aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izlauzīt galvu — ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sarunvaloda — aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izrunāt no prāta (arī no galvas) sarunvaloda — runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sarunvaloda — panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā sarunvaloda — saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu — mājas, pajumte, patvērums.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sarunvaloda — saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
Kā sniegs uz galvas sarunvaloda — saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) sarunvaloda — 1. Censties uzkundzēties, apspiest.2. Neklausīt.
Karsta galva — saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Krāt ogles uz galvas — rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Laist pār galvu — neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
Lauzīt (retāk grozīt) galvu — sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sarunvaloda — saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liela (arī resna) galva — saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Likt galvu ķīlā — galvot (par ko).
Mazgāt galvu sarunvaloda — bārt, arī lamāt (kādu).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sarunvaloda — saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
Neiet (arī nelien) galvā sarunvaloda — saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) — viscaur (ķermenī); pilnīgi, pavisam (psihē) (par cilvēku)
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu — 1. Noliekt galvu.2. Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
Noraut galvu sarunvaloda — bargi sodīt, norāt.
Noskaidrot galvu — panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
Ņemt lielu galvu — kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt savu galvu novecojis — rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu — ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
Paceltu (retāk ar paceltu) galvu — stalti, cēli, arī lepni.
Palauzīt galvu; pagrozīt galvu — padomāt, pagudrot.
Par galvas tiesu — 1. Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).2. Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) — saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Pārdot (kāda) galvu sarunvaloda — patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) — saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Paturēt galvā (biežāk prātā) — atcerēties.
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sarunvaloda — samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piekliegt pilnu galvu sarunvaloda — ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Plēst galvu pušu — izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Sagrozīt galvu — 1. Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Savaldzināt.3. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakas galvā (arī kaklā) sarunvaloda — saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Samaksāt ar (savu) galvu (arī ar (savu) dzīvību) — iet bojā (savas rīcības dēļ).
Skaidra galva — labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
Smaga galva — 1. Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.2. Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
Stūra galva apvidvārds — saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
Svaiga galva — možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
Trāpīt naglai uz galvas — sacīt svarīgāko, būtiskāko.
Tukša galva — saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Turēt savu galvu novecojis — būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
Uz galvas stāvēt sarunvaloda — ļoti censties paveikt, sasniegt.
Uz galviņām (retāk uz galvām ) sarunvaloda — vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
Uz manu (arī tavu, savu) galvu sarunvaloda — uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
Uz savu galvu — neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
Vai acs vai galva; vai galva vai acs sarunvaloda — kur pagadās, bez saudzības, nežēlīgi (sist).
Vējš galvā sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Vēsa galva — saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Visā galvā — ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).

Avoti: LLVV, Lfv, D3, TWN

Korpusa piemēri:šeit