galva1
galva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galva | galvas |
| Ģen. | galvas | galvu |
| Dat. | galvai | galvām |
| Akuz. | galvu | galvas |
| Lok. | galvā | galvās |
1.Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
PiemēriZemu noliecis galvu, nesteidzoties un ļoti neveikli viņš devās atpakaļ uz pili.
Piemēri
- Zemu noliecis galvu, nesteidzoties un ļoti neveikli viņš devās atpakaļ uz pili.
- Marita atkal pasmaidīja un uzlika galvu man uz pleca.
- Viņa stāvēja netālu no durvīm, ap galvu apsējusi baltu lakatiņu, un mulsi smaidīja.
Saistītās nozīmesķobis, pauris, pauga, smadzeņu pods
Saistītās nozīmes
Holonīmi
augums1 — Ķermenis (cilvēkam).
ķermenis2 — Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Stabili vārdu savienojumiAtmest galvu. Atsviest galvu.
Stabili vārdu savienojumi
- Atmest galvu — strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Atsviest galvu — strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Galva (ap)reibst — saka, ja cilvēks apreibst.
- Galvas pulveris sarunvaloda — pulveris pret galvassāpēm.
- Galvas tablete sarunvaloda — tablete pret galvassāpēm.
- Iecirst galvu (krūtīs) — strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- Koka galva — veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
- Kratīt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- Locīt galvu lieto: reti — ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko); ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu — ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- Pacirst galvu augšup sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Pacirst galvu uz augšu sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Pakratīt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- Palocīt galvu — ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko); ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Pamest galvu augšup sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Pamest galvu uz augšu sarunvaloda — strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Papurināt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- Pasliet galvu sarunvaloda — pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- Pasviest galvu — strauji pagriezt galvu.
- Purināt galvu — ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- Sacirst galvu — strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
- Saķert galvu — ar rokām strauji apņemt galvu.
- Sasliet galvu — pacelt galvu.
- Šaudīt galvu — grozīt galvu.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
PiemēriTur jau viņa nāca – iedegusi, smaidīga, galvā meksikāņu salmu platmale.
Piemēri
- Tur jau viņa nāca – iedegusi, smaidīga, galvā meksikāņu salmu platmale.
- Ar visu zelta kroni galvā!
1.2.Mati.
PiemēriUz balkona stāvēja kungi tumšās drēbēs un tumšām galvām.
Piemēri
- Uz balkona stāvēja kungi tumšās drēbēs un tumšām galvām.
- Arī tagad, kad meitenei jau balta galva.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele. Sirma galva.
Stabili vārdu savienojumi
- Galva balta kā ābele — pavisam sirma galva.
- Sirma galva — cilvēks ar sirmiem matiem.
1.3.pārnestā nozīmē Dzīvība.
Saistītās nozīmesdzīvība
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dzīvība2 — Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
Stabili vārdu savienojumiNolikt galvu.
Stabili vārdu savienojumi
- Nolikt galvu poētiska stilistiskā nokrāsa — zaudēt dzīvību (aizstāvot ko).
2.Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
PiemēriSkolotāji tā vien teikuši: — Mūsu Veriņai gan ir galva!
Piemēri
- Skolotāji tā vien teikuši: — Mūsu Veriņai gan ir galva!
- Pirms aizmigšanas galvā parādījās baigas domas un visdažādākās vīzijas.
- Vai tiešām sievietēm tik nepieciešams piebāzt galvu ar zināšanām, kas praktiskajā dzīvē neko nedod?
- Man bija viegla galva, labi padevās mācības, tikai kaut kā lēcienveidīgi.
Saistītās nozīmespadoms, prāts, saprāts, sapraša, jēga, sajēga
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
padoms2 — Prāts, arī gudrība.
prāts1 — Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
saprāts1 — Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
sapraša1 — Izpratne, prāts.
jēga2.1 — Saprāts; prāts.
sajēga1.1 — Saprāts; prāts.
Stabili vārdu savienojumiAr galvu. Bez galvas. Cilvēks ar galvu.
Stabili vārdu savienojumi
- Ar galvu — pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- Bez galvas — 1. Bez spējas pareizi domāt; dumjš.2. Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- Cilvēks ar galvu — saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- Galvas gabals novecojis — teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
- Galvas rēķini novecojis — rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
- No galvas — pilnīgi paturot atmiņā; pilnīgi atceroties.
- Rēķināt galvā — rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
- Veca galva — aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- Viegla (arī laba, vērīga) galva — spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
3.sarunvaloda Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība).
Saistītās nozīmesgabals
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
gabals2 — Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
Saistīts ar
cilvēks1.1 — Persona, indivīds.
indivīds1 — Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
persona1 — atsevišķs cilvēks.
4.Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
PiemēriViņš pīpēja garu pīpi ar porcelāna galvu un atvāžamu sudraba vāciņu.
Piemēri
- Viņš pīpēja garu pīpi ar porcelāna galvu un atvāžamu sudraba vāciņu.
Stabili vārdu savienojumiRagavu galva. Saraksta galva.
Stabili vārdu savienojumi
- Ragavu galva — ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- Saraksta galva joma: informātika — saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi.
- Zābaka galva — zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
4.1.Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
Saistītās nozīmestituls, virsraksts
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
tituls2 — Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
virsraksts1 — Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
Stabili vārdu savienojumiŠķirkļa galva.
Stabili vārdu savienojumi
- Šķirkļa galva joma: valodniecība — šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
4.2.sarunvaloda Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
Saistītās nozīmessākums
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
sākums2 — Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
4.3.joma: astronomija Visspožākā komētas daļa.
Saistītās nozīmeskomēta, Komētas kodols
Saistītās nozīmes
Holonīmi
komēta1 — Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
Meronīmi
Komētas kodols1 — cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
5.Apaļas formas priekšmets.
PiemēriDažās vietās joprojām var nopirkt cukura galvas.
Piemēri
- Dažās vietās joprojām var nopirkt cukura galvas.
5.1.Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
PiemēriVēlu rudenī, kad saimniekiem viss līdz pēdējai kāpostu galvai novākts, tad gan gājuši pie popa prasīt solīto zemi.
Piemēri
- Vēlu rudenī, kad saimniekiem viss līdz pēdējai kāpostu galvai novākts, tad gan gājuši pie popa prasīt solīto zemi.
- Salātu čaganās galvas kāpostu kuplumā — ar vienu tādu ēdienreizei pietiek.
- Puķe ar divām galvām.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju pieri (arī galvu, muguru). (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā. (Ie)kalt galvā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) slapju pieri (arī galvu, muguru) — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sarunvaloda — pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
- (Ie)kalt galvā — labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt.
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)nākt galvā (arī prātā) — tikt iedomātam, atminētam.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt — saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (No)ēst matus no galvas sarunvaloda — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.
- (No)liekt galvu (kā priekšā) — 1. Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.2. Zemoties, izrādīt pazemību.
- (Pa)zaudēt galvu — 1. (Aiz)iet bojā, krist kaujā.2. Apjukt.3. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- (Par) galvas tiesu — 1. Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).2. Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- (Sa)jaukt galvu — panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- (Sa)kāpt galvā sarunvaloda — 1. (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).2. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sarunvaloda — censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Aitas galva sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — aitasgalva.
- Apgriezt galvu (arī kaklu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — iznīcināt, noslepkavot.
- Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) lieto: pareti — domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet — mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā — saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Atbildēt ar savu galvu — būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- Atkratīt galvu — atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
- Augt pāri galvai — 1. Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).2. Pārspēt.
- Auna galva sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
- Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā sarunvaloda — (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- Bieza galva sarunvaloda — 1. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.2. Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Caura galva sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- Celt galvu (augstāk) — kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
- Cieta galva sarunvaloda — 1. Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.2. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) sarunvaloda — 1. Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Darbs pāri galvai — saka, ja ir ļoti daudz darba.
- Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — sist, kur pagadās.
- Dulla galva sarunvaloda — saka ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- Dumja galva sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- Dzīvot ar savu galvu lieto: pareti — rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
- Gaiša (arī gudra) galva — 1. Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.2. Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) — saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva (arī smadzenes) izvēdinās sarunvaloda — saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
- Galva duras debesīs sarunvaloda — saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Galvā griežas — saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) — 1. Saka, ja cilvēkam reibst.2. Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva kā spainis sarunvaloda — saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- Galva kūp — 1. Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.2. Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
- Galva nesāp sarunvaloda — saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
- Galva noskaidrojas — saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- Galva pilna — saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst — saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva sajukusi — saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- Galva strādā — saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Galva uz pleciem — saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Galvas pilsēta — galvaspilsēta.
- Galvu augšā! — uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- Galvu galvām novecojis — 1. Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).2. Garā rindā cits aiz cita.
- Galvu neglaudīt sarunvaloda — neslavēt, izteikt pārmetumus.
- Galvu nepacēlis — ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- Gāzt (kādam) uz galvas sarunvaloda — sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu).
- Grūta galva — vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) — nošaut, nošauties.
- Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā sarunvaloda — (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Ieiet galvā — 1. lieto: reti Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.2. sarunvaloda Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Iekalties galvā sarunvaloda — tikt labi iegaumētam.
- Iekāpt galvā sarunvaloda — nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Ieņemt(ies) galvā (arī prātā) — noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
- Iesēsties galvā sarunvaloda — 1. Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.2. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- Iesildīt galvu sarunvaloda — apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
- Iesist(ies) galvā sarunvaloda — pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu).
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) — pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iet pār galvu lieto: pareti — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- Izdzīt no galvas sarunvaloda — panākt, ka nedomā (par ko).
- Izgrozīt galvu — censties izdomāt, censties atrisināt.
- Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) — aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Izkūpēt no galvas (arī no prāta) sarunvaloda — aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izlauzīt galvu — ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sarunvaloda — aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izrunāt no galvas (arī no prāta) sarunvaloda — runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sarunvaloda — panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā sarunvaloda — saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu — mājas, pajumte, patvērums.
- Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sarunvaloda — saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
- Kā sniegs uz galvas sarunvaloda — saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
- Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) sarunvaloda — 1. Censties uzkundzēties, apspiest.2. Neklausīt.
- Karsta galva — saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Krāt ogles uz galvas — rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) — neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- Lauzīt (retāk grozīt) galvu — sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sarunvaloda — saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liela (arī resna) galva — saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Likt galvu ķīlā — galvot (par ko).
- Mazgāt galvu sarunvaloda — bārt, arī lamāt (kādu).
- Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sarunvaloda — saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
- Neiet (arī nelien) galvā sarunvaloda — saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
- No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) — viscaur (ķermenī); pilnīgi, pavisam (psihē).
- Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu — 1. Noliekt galvu.2. Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
- Noraut galvu sarunvaloda — bargi sodīt, norāt.
- Noskaidrot galvu — panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- Ņemt lielu galvu — kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- Ņemt savu galvu novecojis — rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu — ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
- Paceltu (retāk ar paceltu) galvu — stalti, cēli, arī lepni.
- Palauzīt galvu; pagrozīt galvu — padomāt, pagudrot.
- Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) — saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- Pārdot (kāda) galvu sarunvaloda — patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
- Pašam (sava) galva (uz pleciem) — saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- Paturēt galvā (biežāk prātā) — atcerēties.
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sarunvaloda — samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piekliegt pilnu galvu sarunvaloda — ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) sarunvaloda — sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Plēst galvu pušu — izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Sagrozīt galvu — 1. Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Savaldzināt.3. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sakas galvā (arī kaklā) sarunvaloda — saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
- Samaksāt ar (savu) galvu — iet bojā (savas rīcības dēļ).
- Skaidra galva — labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Smaga galva — 1. Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.2. Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Stūra galva apvidvārds — saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
- Svaiga galva — možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- Trāpīt naglai uz galvas — sacīt svarīgāko, būtiskāko.
- Tukša galva — saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- Turēt savu galvu novecojis — būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
- Uz galvas stāvēt sarunvaloda — ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Uz galviņām (retāk uz galvām ) sarunvaloda — vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
- Uz manu (arī tavu, savu) galvu sarunvaloda — uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
- Uz savu galvu — neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- Vai acs vai galva; vai galva vai acs sarunvaloda — kur pagadās, bez saudzības, nežēlīgi (sist).
- Vējš galvā sarunvaloda — saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Vēsa galva — saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- Visā galvā — ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
Avoti: LLVV, Lfv, D3, TWN
Korpusa piemēri:šeit