ķobis
ķobis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķobis | ķobji |
| Ģen. | ķobja | ķobju |
| Dat. | ķobim | ķobjiem |
| Akuz. | ķobi | ķobjus |
| Lok. | ķobī | ķobjos |
1.Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks.
2.Galva.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Friziere šim nocērp pliku ķobi.
- “Re, re, vecajam ķobis strādā!
- Ome ziemai gatavoja aroniju un cidoniju sīrupu, ābolu sulu, dažādus ievārījumus, marinētus gurķis, opja virtuvē vienmēr bija paliels ķobis ar sālītām sēnēm.
- Tukša garkājaina vīna glāze, stumpīgs viskija ķobis ar ledus gabaliņiem, piltuvveidīga liķiera špicglāzīte ar spermas krāsas un konsistences dziriņu, pusdzerts alus kauss, protams, tukši izlaizīta Muhinas dizainētā graņonka ( sic!)
- Sasalušus tos var sabērt plastmasas ķobī ar vāciņu vai aiztaisāmā “ ZipLock” plastmasas maisiņā un glabāt saldētavā, un katru vakaru vienu ielikt parastajā ledusskapja nodalījumā, tad līdz rītam būs atkusis.