mute | Tēzaurs

mute

mute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	mute	mutes
Ģen.	mutes	mutu
Dat.	mutei	mutēm
Akuz.	muti	mutes
Lok.	mutē	mutēs

1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.

PiemēriLaiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.

Saistītās nozīmesklabeklis.

Stabili vārdu savienojumiAr kāru muti. Ar muti. Atplest muti līdz ausīm.

Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.

1.1.sarunvaloda Seja.

PiemēriNo šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!

Saistītās nozīmespupešs, seja, smeceris, zatočka, sejs, purns.

Tulkojumiface.

1.2.sarunvaloda Ēdājs; arī apgādājamais.

PiemēriSešas mutes pabarot!

Saistītās nozīmesēdājs.

Tulkojumi

2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).

PiemēriPārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.

Saistītās nozīmes

Tulkojumi

3.novecojis; formā: daudzskaitlis Skūpsts.

Saistītās nozīmesbuča, muža, mužiņa, skūpsts, skūpstiens.

Stabili vārdu savienojumiDot mutes.

Tulkojumikiss, buss.

4.apvidvārds Malks.

Saistītās nozīmeskludziens, kluga, klundziens, klunciens, klunkata.

Tulkojumigulp, draft, draught.

5.apvidvārds Runa; valoda.

Saistītās nozīmesruna.

Stabili vārdu savienojumiĻaužu mutē.

Tulkojumitalk.

6.apvidvārds Upes izteka; sākums.

Saistītās nozīmes

Tulkojumi

Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.

(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis — lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(Kā) vienā mutē — saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — 1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
Ar gardu (arī saldu) muti — ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar muti kalnus gāzt sarunvaloda — lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē — saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar pilnu (arī platu) muti sar., arī mute līdz ausīm sar., arī mute vārās vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Atdarīt muti — sākt runāt.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sarunvaloda — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Bāzt mutē sarunvaloda — teikt citam ko priekšā.
Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Dzīvot no rokas mutē — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Ir uz mutes kritis — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Izkratīt dvēseli pa muti sarunvaloda — nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Izlaisties (arī palaisties) mutē sarunvaloda — runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Kā ūdeni mutē ieņēmis — saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Klabināt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Kustināt muti (arī mēli) sarunvaloda — runāt.
Liela mute sarunvaloda — saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Likt pie mutes (arī lūpām) — nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Mute atdarās (arī atveras) — saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atplešas — saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) — saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mutes bajārs (arī varonis) sarunvaloda — lielībnieks.
Mutes brūķēšana apvidvārds — bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
Muti ciet! arī Turi muti! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — lieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti ķešā! sarunvaloda — saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Nav ko mutē bāzt sarunvaloda — saka, ja nav ko ēst.
Nav uz mutes kritis — saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Ne(ie)ņemt (ne) mutē — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
No mutes mutē — strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
No rokas mutē apvidvārds — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
No rokas mutē, no mutes vēderā apvidvārds — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
No tavas mutes dieva ausī sarunvaloda — saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Otram muti nevar aizsiet — otram nevar aizliegt runāt.
Palaist muti sarunvaloda — 1. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.
Pats lien mutē — saka par ko ļoti garšīgu.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē — saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvaloda — censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu novecojis — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Visu mutē (arī mutēs) — saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.

Avoti: LLVV, ViV, RB, DžP, MLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!