Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
mute
mute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai; galvas daļa ap šo atveri; mutes dobums.
Ar kāru mutiizjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar mutivārdos.
Atplest muti līdz ausīm sarunvalodaļoti plati atplest muti.
Gardināt mutibaudīt kā garšu, aromātu.
Mutes autiņš apvidvārdsmutautiņš, kabatlakats.
Mutes drānakabatlakatiņš.
Mutes harmonikasmēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes un nagu sērgaakūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Nokrist uz mutes1.Nokrist ar seju lejup pret ko.2.Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
// sarunvaloda Seja.
// sarunvaloda Ēdājs; arī apgādājamais.
2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
// Vieta, pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
// Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
3.novecojis; formā: daudzskaitlis Skūpsts.
4.apvidvārds Malks.
5.apvidvārds Runa; valoda.
6.apvidvārds Upes izteka; sākums.
Stabili vārdu savienojumi:
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētislielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā)rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvalodaļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda(censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(Kā) vienā mutēsaka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvalodasaka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles)saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
Ar gardu (arī saldu) mutiar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar muti kalnus gāzt sarunvalodalielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnēsaka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar pilnu (arī platu) muti sar., arī mute līdz ausīm sar., arī mute vārās vienkāršrunas stilistiskā nokrāsasaka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar vaļēju (arī pavērtu) mutiar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Atdarīt (arī atvērt) mutisākt runāt.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sarunvalodaatdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Bāzt mutē sarunvalodateikt citam ko priekšā.
Braukt ar muti (arī mēli) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsadaudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Dot mutesskūpstīt.
Dzīvot no rokas mutēdzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Ir uz mutes kritissaka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Izkratīt dvēseli pa muti sarunvalodanomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Izlaisties (arī palaisties) mutē sarunvalodarunājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
Izņemt vārdus no mutespateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Kā ūdeni mutē ieņēmissaka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) sarunvalodasaka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Klabināt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsadaudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Kustināt muti (arī mēli) sarunvalodarunāt.
Liela mute sarunvalodasaka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Likt pie mutes (arī lūpām)nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē1. Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Ļaužu mutēļaužu valodās.
Mute atdarās (arī atveras)saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atplešassaka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta)saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsasaka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mutes bajārs (arī varonis) sarunvalodalielībnieks.
Mutes brūķēšana apvidvārdsbezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
Muti ciet! arī Turi muti! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsasaka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsalieki, arī bez panākumiem runāt.
Muti ķešā! sarunvalodasaka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Nav ko mutē bāzt sarunvalodasaka, ja nav ko ēst.
Nav uz mutes kritissaka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Ne(ie)ņemt (ne) mutē1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā)saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
No mutes mutēstrauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
No rokas mutē apvidvārdssaka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
No rokas mutē, no mutes vēderā apvidvārdssaka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
No tavas mutes dieva ausī sarunvalodasaka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Otram muti nevar aizsietotram nevar aizliegt runāt.
Palaist muti sarunvaloda1. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.
Pats lien mutēsaka par ko ļoti garšīgu.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā)saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā)saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutēsaka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvalodacensties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu novecojisvienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Visu mutē (arī mutēs)saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
Avoti: LLVV, ViV, RB, DžP
Korpusa piemēri: