ņuņņas
ņuņņas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | ņuņņas |
| Ģen. | ņuņņu |
| Dat. | ņuņņām |
| Akuz. | ņuņņas |
| Lok. | ņuņņās |
Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.
Avoti: LE, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiešām mums te apkārt tie vīrieši tādi ņuņņas vien ir?
- Viņi ir vienkārši ņuņņas, kas neprata to pašu izdarīt!
- Gribam, lai bērni ir godīgi, lai nav ņuņņas , lai ir vīrišķīgi.
- Esiet taču normāli cilvēki, nevis ņuņņas, katrs taču pats savas laimes kalējs.
- Rotfeldi nav tādi ņuņņas, kas atļauj ar sevi darīt, kas vien iešaujas prātā!