kulciens
kulciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulciens | kulcieni |
| Ģen. | kulciena | kulcienu |
| Dat. | kulcienam | kulcieniem |
| Akuz. | kulcienu | kulcienus |
| Lok. | kulcienā | kulcienos |
1.Malks.
2.Dunka.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa brīžam stāstītājam esot jāiedod arī pa degvīna kulcienam, jo tad tam mēle esot lunkanāka.