dunka
dunka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dunka | dunkas |
| Ģen. | dunkas | dunku |
| Dat. | dunkai | dunkām |
| Akuz. | dunku | dunkas |
| Lok. | dunkā | dunkās |
Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nav jābaidās saņemt pretī dunkas, viņu tas tikai iedrošina.
- Andrejs jau sāka aizmirst Buciņa sāpīgo dunku un kā izaicinādams pietupās.
- Kristo atkārtotās dunkas viņa ķermenis nejuta, bet apdullinātais prāts neapjauta sāpes.
- - Radziņš nesaprata, bet Cvībaks iegrūda viņam dunku sānos.
- Joka pēc iegrūdām dunku viens otram vēderā, jo sen nebijām tikušies.