bukstiņš2
bukstiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bukstiņš | bukstiņi |
| Ģen. | bukstiņa | bukstiņu |
| Dat. | bukstiņam | bukstiņiem |
| Akuz. | bukstiņu | bukstiņus |
| Lok. | bukstiņā | bukstiņos |
1.Dūres sitiens, grūdiens sānos.
Saistītās nozīmesbuksts, bunka, duka, duksts, dukstiņš, duksna.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
buksts1 — Dūres sitiens, grūdiens sānos.
bunka3 — Dunka.
duka5 — Dunka, sitiens ar dūri.
duksts1 — Dunka.
dukstiņš1 — Dem. → duksts.
duksna1 — Dunka.
duncka1 — Dunka.
dukņa1 — Dūres sitiens, dunka.
dunka1 — Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
duņķis2 — Dūres sitiens, dunka.
Hiponīmi
buksnis1 — Grūdiens ar dūri, dunka sānos, belziens.
Hiperonīmi
dūre1.1 — Sitiens.
2.Negants zēns.
Avoti: KV, LivP
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atradu bukstiņa biezputras recepti mirušās vecvecmāmiņas Sofijas pierakstos:
- Pa šīm vietām maldījušies trīs sūnciemieši – Andrs, Ješka, Bukstiņš – , meklēdami Laimes lāča pēdas.
- Viņš piecēlās kājās, sev uz leju kreklus sabāza, savilka melnā bukstiņa bikses un pārlika pār pleciem jau pavisam izstaipījušās lences.
- No piena ēdieniem gatavoja skābputru ( " skābputr", " appõrok"), ko vasarā glabāja pieliekamajā vai virtuvē uz sola īpašā koka spainī, un uz lauka pļāvējiem veda koka muciņās, kā arī rūgušpienu ( " a p põ n sēmd ̦ a"), slapnāmu ( " slapnamu", " kaštīm"), drupanmaizi ( " drupanmaiz", " m atš p od ̦īņ") un bukstiņu biezputru ( " bukstiņputr", " sūrmõd sandrok"), ko parasti gatavoja miežu putraimiem pievienojot nomizotus kartupeļus, sāli un uzvārītu pienu.
- Manā izpratnē visupirms bukstiņš ir ēdiens, nevis putra.