bukstiņš2
bukstiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bukstiņš | bukstiņi |
| Ģen. | bukstiņa | bukstiņu |
| Dat. | bukstiņam | bukstiņiem |
| Akuz. | bukstiņu | bukstiņus |
| Lok. | bukstiņā | bukstiņos |
1.Dūres sitiens, grūdiens sānos.
2.Negants zēns.
Avoti: KV, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atradu bukstiņa biezputras recepti mirušās vecvecmāmiņas Sofijas pierakstos:
- Pa šīm vietām maldījušies trīs sūnciemieši – Andrs, Ješka, Bukstiņš – , meklēdami Laimes lāča pēdas.
- Viņš piecēlās kājās, sev uz leju kreklus sabāza, savilka melnā bukstiņa bikses un pārlika pār pleciem jau pavisam izstaipījušās lences.
- No piena ēdieniem gatavoja skābputru ( " skābputr", " appõrok"), ko vasarā glabāja pieliekamajā vai virtuvē uz sola īpašā koka spainī, un uz lauka pļāvējiem veda koka muciņās, kā arī rūgušpienu ( " a p põ n sēmd ̦ a"), slapnāmu ( " slapnamu", " kaštīm"), drupanmaizi ( " drupanmaiz", " m atš p od ̦īņ") un bukstiņu biezputru ( " bukstiņputr", " sūrmõd sandrok"), ko parasti gatavoja miežu putraimiem pievienojot nomizotus kartupeļus, sāli un uzvārītu pienu.
- Manā izpratnē visupirms bukstiņš ir ēdiens, nevis putra.