duncka2
duncka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duncka | dunckas |
| Ģen. | dunckas | duncku |
| Dat. | dunckai | dunckām |
| Akuz. | duncku | dunckas |
| Lok. | dunckā | dunckās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Vajadzēja paiet veselam gadam, lai es apjēgtu, ka droši vien biju pats pirmais neatkarīgajā Latvijā, kas saņēma jaunās varas pirmo duncku!
- Lai gan vārdnīcas un vietvārdi nereti apstiprina šādu leksēmu semantikas dalījumu, iespējams, ka dažos gadījumos tas ir metonīmisks pārnesums, tādēļ leksēmas, kuru denotāts nav precīzs un dažādos laikos un areālos ir mainījies, pie purvāju apelatīviem jāizdala kā īpaša grupa – ( nelielu) purvainu vietu nosaukumi: alksna, cikste, čāpste, čīkstele, čūksnis, dubrājs, duga, duknējums, duncka, dūce, garlis, laipāja ( laipajas), lānāja, lē ¶ na, lieknājs, ļūns, miklaine, miklājs, palēvene, pāzis, pelce, plasa, plauva, plecis, ploga, pluocis, pūņa, puopājs, puope, puržava, raista, rāviņš, renstele, slapjūksnējs, slīksna, slīkšņa, staiga, staigna, staignājs, staignis, staigznis, stiegna, stiegnējums, stiglājs, stigls, stignis, stigznis, strigans, umzis.
- Un ko tad viņš būtu nācis - lai saņemtu kārtējās dunckas un izsmieklu?