kulčināt
kulčināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kulčinu | kulčinām | kulčināju | kulčinājām | kulčināšu | kulčināsim |
| 2. pers. | kulčini | kulčināt | kulčināji | kulčinājāt | kulčināsi | kulčināsiet, kulčināsit |
| 3. pers. | kulčina | kulčināja | kulčinās | |||
Pavēles izteiksme: kulčini (vsk. 2. pers.), kulčiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kulčinot (tag.), kulčināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kulčinātu
Vajadzības izteiksme: jākulčina
1.Skalināt, skalot.
2.apvidvārds Šļakstīties ūdenī.
Avoti: LLVV, ME