kulciens
kulciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kulciens | kulcieni |
Ģen. | kulciena | kulcienu |
Dat. | kulcienam | kulcieniem |
Akuz. | kulcienu | kulcienus |
Lok. | kulcienā | kulcienos |
1.Malks.
2.Dunka.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa brīžam stāstītājam esot jāiedod arī pa degvīna kulcienam, jo tad tam mēle esot lunkanāka.