klunkšķis
klunkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klunkšķis | klunkšķi |
Ģen. | klunkšķa | klunkšķu |
Dat. | klunkšķim | klunkšķiem |
Akuz. | klunkšķi | klunkšķus |
Lok. | klunkšķī | klunkšķos |
1.Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Regīna Vanaga “ Ceļa rūķītis Asfaltiņš un tilta rūķītis Klunkšķis”
- — Tēvs ar skaļu troksni atkorķē un ierauj klunkšķi no slaidā kakliņa.
- Es dzirdēju Klāva balsi, un ar tikai sev dzirdamu klunkšķi mana apziņa ielija atpakaļ ķermenī.
- Diena būs garāka, bet iespēsim, — Koļa norauj pudeles metāla vāciņu un tāpat no kakliņa ierauj pamatīgu klunkšķi.
- Pēc tam te gandrīz mēnesi smirdēja, nebija normāli kur alu iedzert un ar čomiem pasēdēt, — nosaka Jānis, ieķer no pudeles krietnu alus klunkšķi un palaiž skaļu atraugu.