klunkuris
klunkuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klunkuris | klunkuri |
| Ģen. | klunkura | klunkuru |
| Dat. | klunkurim | klunkuriem |
| Akuz. | klunkuri | klunkurus |
| Lok. | klunkurī | klunkuros |
1.Dzērājs; neveikls cilvēks.
2.Lēciens, kūlenis.
3.Ordenis, medaļa.
4.Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
Avoti: LLVV, KV, EH