Paplašinātā meklēšana
Meklējam mute.
Atrasts vārdos (49):
- mute:1
- mutene:1
- mutere:1
- iemute:1
- muteīns:1
- mutenis:1
- muterka:1
- balmute:1
- laumute:1
- Malmute:1
- Melmute:1
- Palmute:1
- pusmute:1
- pušmute:1
- upsmute:1
- muteklis:1
- mutelīgs:1
- muterīte:1
- balamute:1
- caurmute:1
- krāsmute:1
- lauvmute:1
- lielmute:1
- piecmute:1
- plikmute:1
- upesmute:1
- divmutes:1
- mutenieks:1
- muteniski:1
- krāsnmute:1
- zeltamute:1
- apaļmutes:1
- pamutenis:1
- permuters:1
- vecmutere:1
- mutelnieks:1
- mutesbļoda:1
- mutesvārdi:1
- grosmutere:1
- štīfmutere:1
- štikmutere:1
- štīpmuters:1
- mutesbajārs:1
- muteslakats:1
- stīfmuteres:1
- stikmuteres:1
- mutesdvielis:1
- šķīkmuterīte:1
- šķīkmuterītes:1
Atrasts vārdu savienojumos (73):
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- (mute) kā vārstekles
- apžultīta mute
- ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes
- dot mutes
- ir uz mutes kritis
- izņemt no mutes
- izņemt vārdus no mutes
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists)
- kā uz mutes kritis
- kā uz mutes sists
- laba mute
- liela mute
- likt pie lūpām (arī mutes)
- likt pie mutes (arī lūpām)
- mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet
- mute atdarās
- mute atdarās (arī atveras)
- mute atplešas
- mute atveras
- mute ir ciet
- mute ir īstā vietā
- mute kā aizbāzta
- mute kā aizsalusi
- mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta)
- mute kā aizsieta
- mute kā laidara vārti
- mute kā laideris
- mute kā pirts kampeša
- mute kā šķūņa durvis
- mute karājas ārdos
- mute klab
- mute līdz ausīm
- mute neveras
- mute paliek vaļā
- mute vārās
- mute vārstās (arī virinās)
- mute veras
- mute virinās (arī vārstās)
- mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā
- mutes autiņš
- mutes bajārs
- mutes bajārs (arī varonis)
- mutes brūķēšana
- mutes dobums
- mutes drāna
- mutes harmonikas
- mutes plēšīnas
- mutes spēlītes
- mutes un nagu sērga
- mutes varonis (arī bajārs)
- nav uz mutes kritis
- neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) - saka par
- no mutes mutē
- no rokas mutē, no mutes vēderā
- no tavas mutes dieva ausī
- no Tavas mutes dieva ausī
- nokrist uz mutes
- nokrist uz mutes (retāk uz acīm)
- pielikt pie mutes
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- raut kumosu no mutes laukā
- rupja mute
- sadoties mutes
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā)
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā)
- vienā mutes ieplētumā
- vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu
- vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu
Atrasts skaidrojumos (327):
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- pangloss Balamute, kas par visu runā.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- vārdainis Balamute, mutes varonis.
- balaboze Balamute.
- mutesbajārs Balamute.
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- bļaura Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- bļaure Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- špice Cigaretes iemute.
- spicis Cigaretes, cigāra iemute.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- mūļa Deguns, mute, seja.
- mutiņa Dem. --> mute.
- mutīte Dem. --> mute.
- mututiņa Dem. --> mute.
- muterīte Dem. --> mutere.
- distomeae Divmutes.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- stomatotomija Dzemdes mutes incīzija.
- histerokleize Dzemdes mutes operatīva slēgšana.
- histerostomatomija Dzemdes mutes paplašināšana ar griezienu.
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- ļocka Galva; seja, mute.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres.
- acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
- mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute.
- astomija Iedzimts mutes trūkums.
- leipostomija Iedzimts mutes trūkums.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sprauste Iemute smēķēšanai.
- spice Iemute.
- špicis Iemute.
- mutvārdu tirgvedība ieteikumu tirgvedība tikai "no mutes mutē".
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu.
- perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga.
- pīkstene Kāds augs, kura lapu pieliekot pie mutes un pūšot rada skaņu.
- šķībmutis Kāds, kam ir greiza, sašķiebta mute.
- melnmutis Kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis.
- purle kāds, kam noziesta mute.
- rādīt mēli kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
- Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- krāscaurums Krāsns mute.
- krāsncaurums Krāsns mute.
- plāte Krāsns mutes aizbīdnis.
- sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs.
- zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis.
- astoms Kroplis ar iedzimtu mutes trūkumu.
- atretocefāls Kroplis ar iedzimtu mutes vai nāsu atveru trūkumu.
- sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
- stiebrs Kukaiņu sūcamās mutes daļa.
- ģembas Lamu vārda nozīmē mute, žoklis.
- ķeksis Lašu tēviņš (ar mutes āķi); ķeņķis.
- ķeņķis Lašu tēviņš (ar mutes āķi).
- ielietne Lejamā mute - lejamā instrumenta daļa, pa kuru svins iztek, lai ieplūstu lejamā formā un to piepildītu.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- mūla Liela galva vai mute.
- brāķmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brakulainis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brammanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brasmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- braucmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- renomists Lielībnieks, balamute.
- makmutis Lielībnieks, mutes bajārs.
- mūlas Liellopa mute.
- ārdams Liels runātājs, mutes varonis.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- lamžas Lūpas, mute (nicīgi).
- vargas Lūpas, mute.
- heiloze Lūpu sārtās daļas lobīšanās un mutes kaktiņu plaisāšana.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
- stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
- ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm.
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- barības vads muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- stomodeums Mutes bedrīte, embrija pirmatnējais mutes dobums.
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām.
- mīkstās aukslējas mutes dobuma augšējā elastīgā siena no cietajām aukslējām līdz ūkai.
- Trichomonas elongata mutes dobuma trihomona.
- mutes plēšīnas mutes harmonikas.
- mutes spēlītes mutes harmonikas.
- fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos.
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- sprauslas No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām.
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
- sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- reflektoriska otaļģija otaļģija, kas pievienojas iekaisuma procesiem mutes dobumā vai aizdegunē.
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- Ide Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
- pamutinis Pamutenis.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
- E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
- E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
- E221 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums.
- garainis Pastāvīgi slikti smakojoša mute.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
- asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī.
- blastopora Pirmatnējā mute, pa kuru gastrulas dobums savienojas ar apkārtējo vidi.
- stomatoplastika Plastiska mutes dobuma vai dzemdes mutes operācija.
- heilostomatoplastika Plastiska mutes un lūpu operācija.
- halinoplastika Plastiska operācija mutes kaktiņā.
- avotrīkle Pļāpa, mutes bajārs.
- ļerbas Pļāpīga mute.
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- ļerzas Purns, mute (lopu).
- ņerba purns, mute.
- narbas Purns, mute.
- ņarbas Purns, mute.
- ņūņas Purns, mute.
- pļorras Purns, mute.
- mūļas Purslas, mute.
- pušmute Pušmutes runāt - maz runāt.
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
- stomatoskops Rīks pamatīgai mutes aplūkošanai.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēmpiemīt liela intensitāte.
- peratodīnija Sāpes kuņģa mutes daļā, grēmas.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- stenostomija Sašaurināta mute rētaudu kontraktūras dēļ.
- saitīte Savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
- ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes.
- aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu.
- spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- ņergāt Slikti spēlēt mutes harmonikas.
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- biūāt Spēlēt mutes harmonikas.
- biūvāt Spēlēt mutes harmonikas.
- Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- piostomatīts Strutains mutes dobuma iekaisums.
- piofāgija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- piofāģija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
- gargarisma Šķidrumi mutes pierīkles daļu un rīkles skalošanai.
- odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā.
- citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
- maģmutis Tāds, kam ir maza mute.
- mīkstmutīte Tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss.
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu); plats.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- simtmutains Tāds, kam simts mutes.
- postorāls Tāds, kas atrodas aiz mutes vai mutes mugurējā daļā.
- ekstrabukāls Tāds, kas atrodas ārpus vaiga, ārpus mutes dobuma.
- aborāls Tāds, kas atrodas attālu no mutes, vai vērsts prom no mutes.
- preorāls Tāds, kas atrodas mutes priekšpusē.
- adorāls Tāds, kas atrodas mutes tuvumā vai vērsts mutes virzienā.
- orofaringeāls Tāds, kas attiecas uz rīkles mutes-daļu.
- grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- laizītājsūcējtipa Tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis.
- platmutis Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
- kliedzamais Tas ar ko kliedz, rīkle, mute.
- mutmazgājams Tas, kas paredzēts mutes mazgāšanai.
- piemutnis Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
- melanoplakija Tumšu plankumu veidošanās uz mutes gļotādas; novēro stomatīta, hepatīta u. c. slimību gadījumos.
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
- iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- klabūnes Vaļēja mute (pļāpājot).
- ļurzas Vaļēja mute.
- virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- riesa ventera^1^ (1) mute.
- kleščas Veterinārijā - mutes plētējs.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- stomatomēnija Vikarējoša mutes asiņošana sakara ar menstruālo ciklu.
- heterotopiskā poliodontija virsskaita zobu vai to aizmetņu attīstīšanās ārpus mutes dobuma.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā.
- ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
- mandele zīdītāju un cilvēka limfātisko audu sakopojums, kas atrodas mutes dobumā un rīkles gļotādā.
- uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem.
- mulstiķis zirga mutes dzelzs ar pavadu.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
- odontiatrija Zobārstniecība - medicīnas nozare, kas pēta mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas) slimības vai plašākā nozīmē - arī sejas un žokļa slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- mutene Zvejas rīks; mutenis.
mute citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV