Stabili vārdu savienojumi(Pašā) mēles galā. (Vai) (iz)kūst mutē. (Vai) (iz)kūst uz mēles. (Vai) mēli nokost. Asa mēle.
Stabili vārdu savienojumi
- (Pašā) mēles galā idioma — saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
- (Vai) (iz)kūst mutē frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- (Vai) (iz)kūst uz mēles frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- (Vai) mēli nokost idioma — nožēlot izteikto.
- Asa mēle; dzēlīga mēle; mēle ir asa (kādam) frazeoloģisms — dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
- Asināt mēli idioma — runāt asprātības, arī zoboties.
- Atraisīt mēli idioma — 1. Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.2. Piespiest runāt; atklāt noslēpumu.
- Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
- Deg mēles galā idioma — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Gara mēle sarunvaloda, idioma — 1. Pļāpīgums, tieksme aprunāt.2. Cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos — savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Ieniezas mēle sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Kost (vai) mēlē — ļoti nožēlot izteikto.
- Kulstīt (arī kult) mēli sarunvaloda, idioma — pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Kustināt mēli (arī muti) sarunvaloda — runāt.
- Laist darbā mēli sarunvaloda, idioma — daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- Laist pār mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — vemt.
- Locīt kāda mēli — likt kādam runāt.
- Locīt mēli; izlocīt mēli frazeoloģisms — daudz runāt; aprunāt.
- Lokana (retāk lunkana) mēle — saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Ļauna mēle idioma — saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu sarunvaloda, idioma — daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Mēle (vai) kūst idioma — saka, ja kas ļoti garšo.
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla sarunvaloda, idioma — saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle kā nātre idioma — asa, dzēlīga runa.
- Mēle kulstās sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) idioma — saka, ja kāds daudz, veikli runā.
- Mēle metas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
- Mēle mežģījas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
- Mēle niez kādam; mēle ieniezas kādam; mēle kut kādam sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
- Mēle pinas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
- Mēli deldēt idioma — veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Mēli var norīt (arī nokost) idioma — saka par ko ļoti garšīgu.
- Mīksta mēle idioma — 1. Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.2. Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Mīlīga mēle frazēma — saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
- Palaist mēli sarunvaloda, idioma — izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- Pievaldīt mēli; savaldīt mēli; novaldīt mēli; apvaldīt mēli; valdīt mēli sarunvaloda, idioma — atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- Salda mēle; medaina mēle; medus mēle; sviesta mēle frazēma — glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda.
- Skraida, mēli izkāris sarunvaloda, idioma — 1. Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skrien, mēli izkāris sarunvaloda, idioma — 1. Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli sarunvaloda, idioma — darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Stīva (arī smaga) mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Trīt mēli; patrīt mēli idioma — aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- Turēt mēli aiz zobiem; valdīt mēli aiz zobiem sarunvaloda, idioma — klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- Veikla mēle — raita, arī asprātīga runa.
