Meldzere
Meldzere īpašvārds, vietvārds
Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Stabili vārdu savienojumiMeldzeres dobumakmens.
Stabili vārdu savienojumi
Meldzeres dobumakmens — kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts ~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - ~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Avoti: LC, LE1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Georga fon Dorotēzena nāves viņa pēcnācēji anulēja Meldzeres pagastam likumīgi norakstīto dāvinājumu.
- Pēc dzimtbūšanas atcelšanas ap 1821. gadu izveidojās 4 muižu pagasti — Dziras, Nīgrande, Meldzere un Grieze.
- tehn." grādu par “ Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm” un tika ievēlēts par profesoru pie neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedras.
- Pagasta teritorija veidojusies, Nīgrandes pagastam pievienojot apkārtējos muižu pagastus: 1891. gadā — Meldzeres un Dziru pagastus, 1893. gadā — Griezes pagastu, 1899. gadā - Bākūžu pagastu.
- No 1838. līdz 1853. gadam Spāģis strādāja par skolotāju Meldzeres skolā, kuru viņa labdaris Georgs fon Dorotēzens 1841. gadā ierīkoja pārtaisītajā krogus ēkā, dāvinādams pagastam skolu līdz ar zemi un noguldīdams kapitālu skolotāja algai un pensijai.