mēle
mēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēle | mēles |
| Ģen. | mēles | mēļu |
| Dat. | mēlei | mēlēm |
| Akuz. | mēli | mēles |
| Lok. | mēlē | mēlēs |
1.Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
Stabili vārdu savienojumiIevingrināt mēli. Izkārt mēli.
- Ievingrināt mēli frazēma — daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā
- Izkārt mēli kolokācija — 1. Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem)2. Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties)
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) — radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- Mēles horizontālais novietojums vārdkoptermins — mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
- Mēles kauls vārdkoptermins — neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni
- Mēles mežģis — vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- Mēles pacēlums vārdkoptermins — mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā
- Mēles vertikālais novietojums vārdkoptermins — mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos
- Mēli var izmežģīt idioma — saka par ko grūti izrunājamu
- Piesist mēli sarunvaloda, idioma — neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
1.1.Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
2.parasti kopā ar: apzīmētājs Valoda, runa; valodas spēja.
Stabili vārdu savienojumiNākt ļaužu mēlēs (arī valodās). Sveša mēle.
- Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) frazēma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- Sveša mēle kolokācija — sveša valoda
3.sarunvaloda Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
4.kopā ar: apzīmētājs Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
Stabili vārdu savienojumiLiesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas).
- Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) frazēma — plakanas, garenas liesmas
4.1.Garena skatuve modes demonstrācijām.
4.2.apvidvārds Zvana sastāvdaļa – garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
4.3.apvidvārds Durvju aizdares mehānisma daļa, kuru nospiežot uz leju, atver durvis.
5.formā: daudzskaitlis Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, ~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiKrāsu mēle.
- Krāsu mēle taksons — mēļu suga ("Isatis tinctoria"), ko izmanto zilas krāsas iegūšanai
Stabili vārdu savienojumi(Pašā) mēles galā. (Vai) (iz)kūst mutē. (Vai) (iz)kūst uz mēles. (Vai) mēli nokost. Asa mēle.
- (Pašā) mēles galā idioma — saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
- (Vai) (iz)kūst mutē frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (Vai) (iz)kūst uz mēles frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (Vai) mēli nokost idioma — nožēlot izteikto
- Asa mēle; dzēlīga mēle; mēle ir asa (kādam) frazeoloģisms — dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda
- Asināt mēli idioma — runāt asprātības, arī zoboties
- Atraisīt mēli idioma — 1. Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs2. Piespiest runāt; atklāt noslēpumu
- Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi
- Deg mēles galā idioma — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) — saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Gara mēle sarunvaloda, idioma — 1. Pļāpīgums, tieksme aprunāt2. Cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos — savaldīties un neizteikt, neizpaust
- Ieniezas mēle sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu)
- Kost (vai) mēlē — ļoti nožēlot izteikto
- Kulstīt (arī kult) mēli sarunvaloda, idioma — pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt
- Kustināt mēli (arī muti) sarunvaloda — runāt
- Laist darbā mēli sarunvaloda, idioma — daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt
- Laist pār mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — vemt
- Locīt kāda mēli — likt kādam runāt
- Locīt mēli; izlocīt mēli frazeoloģisms — daudz runāt; aprunāt
- Lokana (retāk lunkana) mēle — saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā
- Ļauna mēle idioma — saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu sarunvaloda, idioma — daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
- Mēle (vai) kūst idioma — saka, ja kas ļoti garšo
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla sarunvaloda, idioma — saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
- Mēle kā nātre idioma — asa, dzēlīga runa
- Mēle kulstās sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu
- Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) idioma — saka, ja kāds daudz, veikli runā
- Mēle metas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- Mēle mežģījas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- Mēle niez kādam; mēle ieniezas kādam; mēle kut kādam sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt
- Mēle pinas idioma — saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies
- Mēli deldēt idioma — veltīgi, bez panākumiem runāt
- Mēli var norīt (arī nokost) idioma — saka par ko ļoti garšīgu
- Mīksta mēle idioma — 1. Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs2. Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā
- Mīlīga mēle frazēma — saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi
- Palaist mēli sarunvaloda, idioma — izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības
- Pievaldīt mēli; savaldīt mēli; novaldīt mēli; apvaldīt mēli; valdīt mēli sarunvaloda, idioma — atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
- Salda mēle; medaina mēle; medus mēle; sviesta mēle frazēma — glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda
- Skraida, mēli izkāris sarunvaloda, idioma — 1. Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- Skrien, mēli izkāris sarunvaloda, idioma — 1. Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- Skriet ar izkārtu mēli sarunvaloda, idioma — darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- Stīva (arī smaga) mēle idioma — saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ)
- Trīt mēli; patrīt mēli idioma — aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot
- Turēt mēli aiz zobiem; valdīt mēli aiz zobiem sarunvaloda, idioma — klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
- Veikla mēle — raita, arī asprātīga runa
Avoti: LLVV, Aug2, LV93, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Papildu protēzes fiksāciju apakšžoklī var traucēt mēles un citu muskuļu kustības.
- Kontroles grupā no 43 pacientiem 28 pacientiem audzēja lokalizācija bija mēle.
- Mēles saknes karcinomas gadījumā tika noteikta latentā HHV-6 un HHV-7 infekcija.
- Vēlāk atklājas, ka students šo to zina arī latviešu mēlē.
- Filmiņas beigās pie " galvenā" cilvēka-saldējuma galvas stiepjas kāda mēle.