siekalas
siekala sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | siekala | siekalas |
Ģen. | siekalas | siekalu |
Dat. | siekalai | siekalām |
Akuz. | siekalu | siekalas |
Lok. | siekalā | siekalās |
1.Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts – šķidrums bez krāsas un garšas.
PiemēriMutē jau izžuva siekalas.
- Mutē jau izžuva siekalas.
- Tu norij siekalas, bet nespēj bilst ne vārda, tikai paloki galvu.
- Manas siekalas ir rūgtas, tomēr man pietrūkst spēka tās norīt.
- Klepoju skaļāk un skaļāk, līdz aizrijos ar siekalām, un tad jau rīstos pa īstam, nekādas tēlošanas.
Stabili vārdu savienojumiRaganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi).
- Raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) idioma — 1. Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem2. sarunvaloda Mīksta, gļotaina masa
- Siekalu dziedzeri vārdkoptermins; joma: bioloģija — gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā
1.1.lieto: pareti; arī formā: vienskaitlis Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
PiemēriDzeltena siekala iztek viņam no mutes kaktiņa.
- Dzeltena siekala iztek viņam no mutes kaktiņa.
Stabili vārdu savienojumiRīt siekalas. Siekalas tek kā jakts suņam.
- Rīt siekalas frazēma — censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams
- Siekalas tek kā jakts suņam apvidvārds, frazēma — ļoti gribas ēst
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit