Stabili vārdu savienojumi(Ap)vārdot zobus (kādam). (Ar) gariem zobiem. (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ap)vārdot zobus (kādam) sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi pierunāt (kādu).
- (Ar) gariem zobiem sarunvaloda, idioma — 1. Bez patikas, bez apetītes (ēst).2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sarunvaloda, idioma — ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
- (Pa)rādīt zobus — 1. (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sarunvaloda, frazēma — nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- Aci pret aci, zobu pret zobu; acs pret aci, zobs pret zobu; zobu pret zobu, aci pret aci; zobs pret zobu, acs pret aci idioma — saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Apbruņot līdz zobiem frazēma — apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Būt pa zobam sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Atbilst kāda prasībām, iespējām.2. Būt pa prātam, patikt.3. Būt pa spēkam.
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) frazēma — negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- Ciest kā zobu sāpes sarunvaloda, frazēma — saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Dabūt pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- Griezt zobus — 1. kolokācija Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).2. idioma Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus pretī — bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos — savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Ir zobs (uz kādu) frazeoloģisms — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
- Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sarunvaloda, frazēma — ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- Izraut no nagiem (arī no zobiem) sarunvaloda — iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
- Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) sarunvaloda — būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
- Kārt zobus vadzī; pakārt zobus vadzī; kārt zobus pie vadža; pakārt zobus pie vadža sarunvaloda, idioma — būt bez pārtikas, uztura.
- Laika zobs frazēma — novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- Likt uz zoba sarunvaloda, frazeoloģisms — nogaršot, ēst (ko).
- Nāve zobu (arī deguna) galā sarunvaloda, frazēma — saka, ja paredzama drīza nāve.
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos — 1. Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).2. Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- Patrīt zobus (arī mēli) idioma — pajokot; arī patenkot.
- Sadot pa zobiem; iegāzt pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — piekaut, pārmācīt kādu.
- Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
- Saule ar zobiem frazeoloģisms — saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Trīt zobus idioma — 1. Tenkot.2. Izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties.
- Vilka zobi — vilkazobi.
- Zobi niez sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
- Zobi vaļā vien stāv; zobi vaļā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- Zobs pret zobu idioma — saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Zobs uz zoba neturas; zobs uz zoba nestāv sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, arī aiz uztraukuma, bailēm.
- Zobu nauda apvidvārds — sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
- Zobu pret zobu idioma — saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
