Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
zobs
zobs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
(Ie)cirst zobusstrauji (ie)kost (kur).
Gudrības zobs joma: anatomijapēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
Klabināt zobussajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu.
Likt zobusiestiprināt zobu protēzes.
Piena zobi joma: anatomijapirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
Zibināt zobusatverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zoba cementskaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba ligzdiņaalveola (2).
Zoba mīkstumspulpa.
Zobi klabsaka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Zobi sitassaka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
Zobi stingstsaka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
Zobu puve sarunvalodakariess.
Zobu tehniķisspeciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
Zobu trūdekariess.
2.Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
Kaujas zobs joma: militārās zinātnesšautenes aizslēga elements.
// Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
(Iz)locīt zāģa zobusmazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
// Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
4.apvidvārds Aužamā šķieta daļa — šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
5.apvidvārds Dusmas.
Stabili vārdu savienojumi:
(Ap)vārdot zobus (kādam) sarunvalodaneatlaidīgi pierunāt (kādu).
(Ar) gariem zobiem sarunvaloda1. Bez patikas, bez apetītes (ēst).2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sarunvalodaēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) sarunvalodabūt bez pārtikas, uztura.
(Pa)rādīt zobus1. (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sarunvalodanerunāt (par ko); neizpaust (ko).
(Uz)vilkt (arī ņemt, paķert) uz zoba sarunvaloda(iz)zobot (kādu).
Aci pret aci, zobu pret zobusaka par tiešas izrēķināšanās, atriebības principu.
Apbruņot līdz zobiemapbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Ar zobiem un nagiem sarunvalodaar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Būt pa zobam sarunvalodaatbilst kāda prasībām, iespējām.
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.)negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
Ciest kā zobu sāpes sarunvalodasaka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Dabūt pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsadabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
Griezt zobus1. Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).2. Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretībezbailīgi, droši pretoties.
Iekost mēli (arī lūpu) zobossavaldīties un neizteikt, neizpaust.
Ir zobs (uz kādu)saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sarunvalodaar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Izraut no zobiem (arī no nagiem) sarunvalodaiegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā sarunvalodabūt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Laika zobsnovecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
Likt uz zoba sarunvalodanogaršot, ēst (ko).
Nāve zobu (arī deguna) galā sarunvalodasaka, ja paredzama drīza nāve.
Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos1. Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).2. Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
Patrīt zobus (arī mēli)pajokot; arī patenkot.
Sadot pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsafiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
Sakost zobus1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
Saule ar zobiemsaka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Trīt zobus1. Tenkot.2. Izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties.
Vilka zobivilkazobi.
Zobi niez sarunvalodasaka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
Zobi vaļā vien stāv sarunvalodasaka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobs uz zoba neturas sarunvalodasaka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Zobu nauda apvidvārdssena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
Avoti: LLVV, ViV, TlV
Korpusa piemēri: