deguns | Tēzaurs

deguns

deguns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	deguns	deguni
Ģen.	deguna	degunu
Dat.	degunam	deguniem
Akuz.	degunu	degunus
Lok.	degunā	degunos

1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).

PiemēriLācis palecas un nolaiza Billei degunu.

Piemēri

Lācis palecas un nolaiza Billei degunu.
No spoguļa viņai pretim vērās pelēkmataina meitene ar gaišām uzacīm un visparastāko degunu uz pasaules.
Liels, sarkans deguns un mazas, niknas ačeles.

Saistītās nozīmesožamais, snuķis, snīpis, kartupelis

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ožamais₁ — Deguns, oža.

snuķis₅ žargonvārds — Deguns.

snīpis₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Deguns.

kartupelis₂ žargonvārds — Deguns.

Meronīmi

nāss₁ — Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.

sakne₃ joma: anatomija — Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.

Stabili vārdu savienojumi(Ie)sisties degunā.

Stabili vārdu savienojumi

(Ie)sisties degunā — būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
Caur degunu (arī degunā) — ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
Deguna riņķis — riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
Deguns atnācis vaļā sarunvaloda — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Deguns ir ciet sarunvaloda — saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
Deguns kā gurķis sarunvaloda — saka par resnu, apaļu degunu.
Līdz degunam — 1. Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).2. Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) sarunvaloda — būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Piebāzt degunu sarunvaloda — ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).

Tulkojuminose, olfactory organ

Tulkojumi

nose, olfactory organ

the organ of smell and entrance to the respiratory tract; the prominent part of the face of man or other mammals; "he has a cold in the nose"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).

PiemēriLidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.

Piemēri

Lidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.

Saistītās nozīmespriekšgals

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

priekšgals₁ — Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.

Tulkojuminose

Tulkojumi

nose

a front that resembles a human nose (especially the front of an aircraft); "the nose of the rocket heated up on reentry"

[Princeton WordNet 3.0]

3.apvidvārds Graudu, augļu tievākais gals.

4.apvidvārds Gandrene ("Geranium").

Saistītās nozīmesgandrene

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

gandrene₁ joma: botānika; formā: daudzskaitlis — Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, ~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.

Stabili vārdu savienojumi(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā).

Stabili vārdu savienojumi

(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) sarunvaloda — (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
(Sa)raukt degunu — paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Aiziet gar degunu sarunvaloda — palikt neiegūtam.
Aizlaist (arī palaist) gar degunu sarunvaloda — neizmantot izdevīgu gadījumu.
Atstāt ar garu degunu sarunvaloda — atstāt tukšā.
Bāzt degunu sarunvaloda — nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
Būt pa degunam sarunvaloda — būt pa prātam, atbilst gaumei.
Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus sarunvaloda — izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Celt degunu par augstu sarunvaloda — būt iedomīgam.
Dabūt garu degunu sarunvaloda — tikt noraidītam, saņemt atteikumu.
Dabūt pa degunu sarunvaloda — tikt pārmācītam, sodītam.
Deguns ar taukiem žargonvārds — apzīmējums lauciniekam.
Degunu iebāzis (retāk iedūris) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) sarunvaloda — 1. Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).2. Tikko.
Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) sarunvaloda — saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
Kur deguns rāda sarunvaloda — tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).
Labs (arī smalks) deguns sarunvaloda — 1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns sarunvaloda — saka par spēju visu ātri uzzināt.
Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt sarunvaloda — saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) sarunvaloda — būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt — saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nevar (ne) degunu laukā rādīt — saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) sarunvaloda — no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
Nokārt (retāk nolaist) degunu — būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) sarunvaloda — pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Pabāzt degunu sarunvaloda — pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
Palikt ar garu degunu sarunvaloda — neiegūt cerēto, palikt tukšā.
Paņem acis pirkstos, deguns parādīs — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
Parādīt garu degunu sarunvaloda — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
Pēc deguna (arī deguniem) sarunvaloda — pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
Sabāzt degunus kopā sarunvaloda — atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sadot pa degunu sarunvaloda — pārmācīt, sodīt.
Uz deguna krizdams (arī klupdams) — ar pēdējiem spēkiem; pāri spēkiem.
Uzmest degunu sarunvaloda — spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
Vazāt aiz deguna sarunvaloda — mānīt, krāpt.
Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) sarunvaloda — neskaidri (runāt).

Avoti: LLVV, SLG, Lfv, TWN

Korpusa piemēri:šeit