deguns
Lietojuma biežums :
deguns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deguns | deguni |
| Ģen. | deguna | degunu |
| Dat. | degunam | deguniem |
| Akuz. | degunu | degunus |
| Lok. | degunā | degunos |
deguntiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deguntiņš | deguntiņi |
| Ģen. | deguntiņa | deguntiņu |
| Dat. | deguntiņam | deguntiņiem |
| Akuz. | deguntiņu | deguntiņus |
| Lok. | deguntiņā | deguntiņos |
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
PiemēriLācis palecas un nolaiza Billei degunu.
Piemēri
- Lācis palecas un nolaiza Billei degunu.
- No spoguļa viņai pretim vērās pelēkmataina meitene ar gaišām uzacīm un visparastāko degunu uz pasaules.
- Liels, sarkans deguns un mazas, niknas ačeles.
Saistītās nozīmesožamais, snīpis, kartupelis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ožamais1 — Deguns, oža.
Meronīmi
nāss1 — Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
sakne3 joma: anatomija — Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)sisties degunā. Caur degunu (arī degunā).
Stabili vārdu savienojumi
- (Ie)sisties degunā frazēma — būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
- Caur degunu (arī degunā) kolokācija — ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
- Deguna riņķis kolokācija — joma: lopkopība riņķis, ko lieto buļļu savaldīšanai un cūkām – zemes rakšanas kavēšanai ganībās
- Deguns atnācis vaļā sarunvaloda, frazēma — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana
- Deguns ir ciet sarunvaloda, frazēma — saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana
- Deguns kā gurķis sarunvaloda, frazēma — saka par resnu, apaļu degunu
- Līdz degunam idioma — 1. Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).2. Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) sarunvaloda — būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- Piebāzt degunu sarunvaloda, frazēma — ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot)
2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
PiemēriLidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.
Piemēri
- Lidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
priekšgals1 — Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
3.apvidvārds Graudu, augļu tievākais gals.
4.apvidvārds Gandrene ("Geranium").
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
gandrene1 formā: daudzskaitlis; joma: botānika — Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, ~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Stabili vārdu savienojumi(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā).
Stabili vārdu savienojumi
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) sarunvaloda, idioma — (būt, notikt) ļoti tuvu
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- (Sa)raukt degunu — paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- Aiziet gar degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. idioma Saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen2. frazēma Saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
- Aizlaist gar degunu (kaut ko); palaist gar degunu (kaut ko) sarunvaloda, idioma — neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu
- Bāzt degunu sarunvaloda, idioma — nekautrīgi jaukties citu darīšanās
- Būt pa degunam sarunvaloda, idioma — būt pa prātam, atbilst gaumei
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) sarunvaloda — izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- Celt degunu par augstu sarunvaloda, idioma — būt iedomīgam
- Dabūt garu degunu sarunvaloda, idioma — gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam
- Dabūt pa degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam
- Deguns ar taukiem žargonisms, idioma — apzīmējums lauciniekam
- Degunu iebāzis (retāk iedūris) sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
- Gar (pašu) degunu (arī degungalu) sarunvaloda — 1. Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).2. Tikko.
- Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) sarunvaloda, idioma — saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
- Kur deguns rāda sarunvaloda — kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
- Labs (arī smalks) deguns sarunvaloda, frazēma — 1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- Manīgs deguns sarunvaloda, idioma — saka par spēju visu ātri uzzināt
- Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt sarunvaloda, idioma — saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi
- Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) sarunvaloda, idioma — būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt idioma — saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku
- Nevar (ne) degunu laukā rādīt — saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
- No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) sarunvaloda — no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti
- Nokārt (retāk nolaist) degunu idioma — būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt
- Pabāzt degunu sarunvaloda, idioma — pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur)
- Paņem acis pirkstos, deguns parādīs idioma — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
- Parādīt garu degunu sarunvaloda, idioma — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- Pēc deguna (arī deguniem) sarunvaloda, idioma — pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu)
- Sabāzt degunus kopā sarunvaloda, idioma — atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- Sadot pa degunu (kādam) sarunvaloda, idioma — bārt, kritizēt, nosodīt
- Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- Uzmest degunu sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas
- Vazāt aiz deguna sarunvaloda, idioma — mānīt, muļķot, krāpt
- Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) sarunvaloda, idioma — neskaidri (runāt)
Avoti: LLVV, SLG, Lfv, ME, TWN
Korpusa piemēri:šeit