valoda
Lietojuma biežums :
valoda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | valoda | valodas |
Ģen. | valodas | valodu |
Dat. | valodai | valodām |
Akuz. | valodu | valodas |
Lok. | valodā | valodās |
val. saīsinājums
1.Artikulētu zīmju sistēma — cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
1.1.Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
Stabili vārdu savienojumiAlgoritmu valoda. Augsta līmeņa valoda.
Stabili vārdu savienojumi
Algoritmu valoda vārdkoptermins — formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa.Augsta līmeņa valoda vārdkoptermins; joma: informātika — datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.Bezvadu pārraides iezīmēšanas valoda; valoda WML; WML joma: informātika — valoda, kas izveidota šaurjoslas bezvadu ierīču, piemēram, mobilo telefonu un peidžeru satura un lietotāju saskarņu specifikāciju aprakstam.Dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis URL atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.Dinamiskā valoda HTML joma: informātika — dinamiskā hiperteksta marķēšanas valodaDisplay PostScript joma: informātika — valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā.Formālā valoda vārdkoptermins; joma: informātika — galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību.Formālo valodu teorija vārdkoptermins; joma: informātika — zinātnes nozare, kas pēta formālo valodu īpašības, to struktūru un attēlošanas veidus.Hiperteksta iezīmēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu displeja ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas interneta globālā tīmekļa lappuses.Imitācijas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda, kas izveidota, lai veiktu sistēmu imitāciju ar datoru palīdzību.Imperatīvā valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības.Lietojumorientēta valoda vārdkoptermins; joma: informātika — konkrētam lietojumam paredzēta datorvaloda, piemēram, valoda datora aparatūras projektēšanai.Mašīnneatkarīga valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kuras struktūra un izmantojamie līdzekļi nav saistīti ne ar vienu konkrētu datoru.Paplašināmās iezīmēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valodas SGML apakškopa, kas speciāli izstrādāta darbam ar tīmekļa dokumentiem; valoda XML.Problēmorientēta valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda.Procedūrorientēta valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.Programmēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.Programmēšanas valoda Pascal joma: informātika — augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.Programmēšanas valoda PL/1 joma: informātika — procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai.Programmēšanas valoda PL/M joma: informātika — sistēmprogrammēšanas valoda firmas Intel datoru saimei, kas izstrādāta uz programmēšanas valodas PL/1 bāzes.Programmēšanas valoda PROLOG joma: informātika — augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās.Programmu projektēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — pseidovaloda, ko izmanto programmu projektēšanas procesā.Reāllaika valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda, ko izmanto tādu reāllaika sistēmu programmēšanā, kurās kā galvenā prasība tiek izvirzīta ātra datora reakcija uz pienākošajiem signāliem.Simboliskā valoda vārdkoptermins; joma: informātika — pseidovaloda, ko veido, izmantojot rakstzīmes un skaitļus, un kas nav datoru sistēmas iekšējā valoda (mašinvaloda).Sinhronizētās multivides integrācijas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda multivides satura sinhronizēšanai globālajā tīmeklī, tās sintakse ir līdzīga valodas HTML sintaksei, un tā ļauj vai nu secīgi, vai paralēli izpildīt audio, video vai grafiku.Specifikāciju valoda vārdkoptermins; joma: informātika — formāla valoda specifikāciju pierakstam.Starpreģistru pārsūtīšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — formāla valoda, ko izmanto tādu sistēmu aprakstīšanai un projektēšanai, kuru sastāvā ietilpst lielāks skaits savstarpēji saistītu reģistru.Vaicājums dabiskā valodā vārdkoptermins; joma: informātika — vaicājums, kas uzrakstīts kādā no dabiskajām valodām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no datu bāzēm.Valoda BASIC joma: informātika — viegli apgūstama un lietojama programmēšanas valoda, kas domāta darbam dialogrežīmā un ko izmanto visu tipu datoros.Valoda C joma: informātika — programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda.Valoda C++ joma: informātika — programmēšanas valodas C objektorientēta versija.Valoda CHILL joma: informātika — programmēšanas valoda, ko lieto telekomunikācijas sistēmās datu apstrādes uzdevumu risināšanai reālā laikā.Valoda COBOL joma: informātika — programmēšanas valoda ar attīstītu datņu un ierakstu apstrādi, kas paredzēta ekonomiska rakstura uzdevumu risināšanai.Valoda DDL joma: informātika — datu definēšanas valoda (angļu "data definition language").Valoda Estelle joma: informātika — programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.Valoda ESTELLE joma: informātika — ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.Valoda FORTH joma: informātika — mikrodatoru programmēšanas valoda, ko bieži izmanto dažādu iekārtu vadībai.Valoda FORTRAN joma: informātika — augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus.Valoda HTML joma: informātika — hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language").Valoda Java joma: informātika — objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas C++, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas.Valoda JavaScript joma: informātika — firmas Netscape izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. JavaScript var sadarboties ar valodas HTML pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.Valoda JScript joma: informātika — firmas Microsoft izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas Netscape izstrādātajai JavaScript, bet nav ar to pilnīgi saderīga.Valoda Logo joma: informātika — augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.Valoda LOTOS joma: informātika — formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.Valoda Perl joma: informātika — viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni CGI un domāta tīmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai.Valoda PostScript joma: informātika — lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā.Valoda SDL joma: informātika — Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu.Valoda SMIL joma: informātika — sinhronizētās multivides integrācijas valoda (angļu "Synchronized Multimedia Integration Language").Valoda SQL joma: informātika — strukturēta vaicājumvaloda (angļu "Structured Query Language").Valoda VBScript joma: informātika — firmas Microsoft izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas Internet Explorer starpniecību ērtāk pārskatītu valodā HTML veidotās tīmekļa lappuses.Valoda XML joma: informātika — paplašināmās iezīmēšanas valoda (angļu "eXtensible Markup Language").Valodas Java programmizstrādes aprīkojums joma: informātika — firmas Sun Microsystems izstrādāti valodas Java programmu veidošanas līdzekļi.Valodas procesors vārdkoptermins; joma: informātika — programma (translators vai interpretators), kas pārveido pirmvalodā rakstītas programmas datorā izpildāmā formā.Valodas specifikācija vārdkoptermins; joma: informātika — dokuments, kurā aprakstīta programmēšanas valodas sintakse un semantika.Virtuālās realitātes modelēšanas valoda; valoda VRML joma: informātika — valoda, kas paredzēta trīsdimensiju objektu attēlošanai globālajā tīmeklī, un šo valodu var uzskatīt par valodas HTML trīsdimensiju ekvivalentu.
1.2.Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
2.Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
Stabili vārdu savienojumiBezrakstu valoda. Centum valoda. Dzimtā valoda.
Stabili vārdu savienojumi
Bezrakstu valoda vārdkoptermins — valoda, kurai nav grafisku rakstzīmju sistēmas runas pierakstīšanai.Centum valoda vārdkoptermins — kentumvaloda.Dzimtā valoda vārdkoptermins — parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā.Fleksīvās valodas; flektīvās valodas vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.Ģenealoģiskā valodu klasifikācija vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodu iedalījums pēc to radniecības un saiknes ar kādu no pirmvalodām.Klasiskās valodas vārdkoptermins — sengrieķu un latīņu valoda.Mācēt (kādu) valodu kolokācija — prast (kādu) valodu.Mātes valoda frazēma — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.Mirusī valoda vārdkoptermins — valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.Monosillabiska valoda vārdkoptermins; joma: valodniecība — valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.Rakstu valoda vārdkoptermins; joma: valodniecība — 1. Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu2. Izkopta, normēta valodas rakstības formaRunas valoda vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.Valodas kultūra vārdkoptermins; joma: valodniecība — 1. Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.2. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.3. Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.Valodas norma vārdkoptermins — daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiemValodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.Valodu cilts novecojis, vārdkoptermins — valodu saime.Valsts valoda vārdkoptermins — valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.Vieglā valoda vārdkoptermins — teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
3.Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
Stabili vārdu savienojumiLiterārā valoda; lit. val. Mirusi valoda.
Stabili vārdu savienojumi
Literārā valoda; lit. val. — apzināti izkopta un normēta valodas forma.Mirusi valoda vārdkoptermins — valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā.
3.1.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
4.Runas akts, darbība; arī runas spēja.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt valodu.
Stabili vārdu savienojumi
(Pa)zaudēt valodu frazēma — pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).Atgūt valodu (arī runas spējas) frazēma — spēt atkal parunāt.Laist valodu (arī valodiņu, runu) novecojis, frazēma — runāt.Raustīt valodu kolokācija — runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties.Valoda ķeras — saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
4.1.Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
4.2.Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
Stabili vārdu savienojumiRunāt citādu valodu.
Stabili vārdu savienojumi
Runāt citādu valodu frazēma — runāt ko citu nekā iepriekš.
6.formā: daudzskaitlis Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumi
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) frazēma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.Valodas atdzimšana vārdkoptermins — process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda.Valodas atdzīvināšana vārdkoptermins — jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai.Valodas atlants vārdkoptermins — sistematizēts karšu kopums, kurā ar izoglosām vai citām kartogrāfiskām zīmēm atspoguļota valodas parādību ģeogrāfiskā izplatība.Valodas ekspansija vārdkoptermins — Valodas lietojuma robežu vai ietekmes sfēras un sociolingvistisko funkciju paplašināšana (parasti uz citas valodas rēķina).Valodas elements vārdkoptermins — valodas vienības sastāvdaļa.Valodas funkcijas vārdkoptermins — uzdevumi, ko valoda veic indivīda un sabiedrības dzīvē.Valodas funkcionālais paveids vārdkoptermins — vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.Valodas kopiena vārdkoptermins — cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.Valodas kultūra vārdkoptermins; joma: valodniecība — 1. Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.2. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.3. Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.Valodas likumi vārdkoptermins — uz valodas likumībām balstīti un, respektējot valodas normas, veidoti normatīvi formulējumi.Valodas likumības vārdkoptermins — valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats.Valodas līmenis vārdkoptermins — valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas.Valodas nāve vārdkoptermins — situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.Valodas nomaiņa vārdkoptermins — ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda.Valodas norma vārdkoptermins — daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiemValodas normēšana vārdkoptermins; joma: valodniecība — process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšanaValodas noturība vārdkoptermins — valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos.Valodas pašnāvība vārdkoptermins — kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.Valodas pētīšanas metode vārdkoptermins — paņēmienu komplekss, sistēma, ko izmanto valodas pētīšanā.Valodas politika vārdkoptermins — valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkciju sadalījumu starp tām un konkrētu valodu runātāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti un attīstīšanu.Valodas prasme vārdkoptermins — Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.Valodas revitalizēšana vārdkoptermins — valodas atdzīvināšana.Valodas sistēma vārdkoptermins — iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.Valodas situācija vārdkoptermins — valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.Valodas skaņa vārdkoptermins — mazākā fonētiskā valodas vienība; latviešu valodas skaņas iedalāmas patskaņos, divskaņos un līdzskaņos.Valodas statusa atjaunošana vārdkoptermins — process, kad valodai tiek atjaunots (augstāks) oficiālais statuss.Valodas struktūra vārdkoptermins — valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem.Valodas tips vārdkoptermins — valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas).Valodas universālija vārdkoptermins — parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).Valodas vienība vārdkoptermins — valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju.Valodas zīme vārdkoptermins — divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.Valodas zīmes asimetrija vārdkoptermins — valodas zīmes formas un satura neatbilstība, piemēram, darbības vārda vienkāršās tagadnes formai eju teikumā Rīt es eju uz teātri ir nākotnes nozīme; valodas zīmes asimetrijas izpausme ir arī polisēmija, sinonīmija, homonīmija un antonīmija.Valodas zīmes patvaļīgums vārdkoptermins — dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi.Valodu grupa vārdkoptermins — tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.Valodu konflikti vārdkoptermins — nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.Valodu konkurence vārdkoptermins — valodas kolektīvu sacensība par savas nācijas valodas pārākumu, priekšrocībām vai lietojuma sfērām, piemēram, viena valstiskā veidojuma robežās.Valodu kontakti vārdkoptermins — valodu saskare.Valodu radniecība vārdkoptermins — kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā.Valodu saime vārdkoptermins — radniecīgu valodu kopums, kurā var ietilpt vairākas radniecīgu valodu grupas.Valodu saskare vārdkoptermins — ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.Valsts valoda vārdkoptermins — valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
Stabili vārdu savienojumi(At)rast kopīgu valodu. (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi. Acu valoda.
Stabili vārdu savienojumi
(At)rast kopīgu valodu frazēma — saprasties.(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi frazēma — (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.Acu valoda idioma — tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.Datu definēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.).Datu manipulēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — valoda, kas parasti ir datu bāzu pārvaldības sistēmas daļa un kas atvieglo datu manipulēšanas operāciju izpildi.Deklaratīvā valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.Dzīvnieku, putnu valoda joma: folklora — tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.Izkulties no valodām sarunvaloda, frazeoloģisms — izvairīties no aprunāšanas.Meklēt kopīgu valodu idioma — censties saprasties.Puķu valoda frazeoloģisms — 1. Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.2. Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.Runāt atklātu valodu idioma — būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.Runāt dažādās valodās idioma — sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.Šķilt valodu frazēma — ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.Valoda (arī balss) aizkrīt — saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.Valodas HTML tagi joma: informātika — tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.Valodas nēsāt kolokācija — tenkot.
Avoti: LLVV, VsV, NeV, D3, i1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazākumtautību pārstāvjiem bija jāapgūst valsts valoda, proti, latviešu valoda.
- Vai viņiem tā ir pirmā valoda, otrā valoda vai svešvaloda?
- Arī secīgums ir pazīme, ko var izvirzīt jēdzienam pirmā valoda.
- Tas ir iemesls, kādēļ sāka attīstīties komunikatīvā pieeja valodas apguvei.
- Vienā grupā var būt valodas apguvēji ar ļoti lielu vecuma starpību.