larkšķis

Lietojuma biežums :

larkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	larkšķis	larkšķi
Ģen.	larkšķa	larkšķu
Dat.	larkšķim	larkšķiem
Akuz.	larkšķi	larkšķus
Lok.	larkšķī	larkšķos

larkšķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	larkšķe	larkšķes
Ģen.	larkšķes	larkšķu
Dat.	larkšķei	larkšķēm
Akuz.	larkšķi	larkšķes
Lok.	larkšķē	larkšķēs

1.Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.

2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

Saistītās nozīmesmutainis, pļerkšķis, vankšķis, balamute, čavata.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čavata₁ — Pļāpa.

čaba₂ — Pļāpa.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

grabētājs₁ — Pļāpa.

grabis₂ — Pļāpa.

grābšķis₃ — Pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grabiķis₁ — Pļāpa, tarkšķis.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļera₁ — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

vāreklis₂ — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

melkulis₂ apvidvārds — Pļāpa.

Hiponīmi

čabiņa₂ — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.

čaukstene₁ — Pļāpa, tenkotāja.

klabeklis₃ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.

mēlnesis₁ — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.

muldeklis₁ — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.

muldoņa₁ — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.

muldonis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.

šķiltava₂ — Pļāpa; nenopietna sieviete.

tenkotājs₁ — Baumu izplatītājs.

valodnese₁ — Tenkotāja.

žagata₂ sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).

Hiperonīmi

buldurmēle₁ — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.

klamsts₁ — Kurnētājs, pļāpa.

mēlgalis₁ — Zobgalis; arī pļāpa.

melša₁ — Melis; arī pļāpa.

melsis₁ — Melis; arī pļāpa.

melsonis₁ — Melis, pļāpa.

penteris₂ — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Niknas iekāpām mašīnās un sākām kustēt prom no pumpīšiem, tad izdzirdēju larkšķi...

Vairāk piemēru ...