Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
mēlnesis
mēlnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.mēlnesismēlneši
Ģen.mēlnešamēlnešu
Dat.mēlnesimmēlnešiem
Akuz.mēlnesimēlnešus
Lok.mēlnesīmēlnešos
mēlnese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.mēlnesemēlneses
Ģen.mēlnesesmēlnešu
Dat.mēlneseimēlnesēm
Akuz.mēlnesimēlneses
Lok.mēlnesēmēlnesēs
Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
Hiponīmi
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
klačbāba1 — Pļāpa; tenkotāja.
melukule1 — Pļāpa, tenkotāja.
pasakķesele1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
salašņdārta1 — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
seķine1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
tenclava2 — Baumotāja, tenkotāja.
valodnese1 — Tenkotāja.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dirsējs3 — Pļāpa; muldoņa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Uz atvadām Karens gan atklāja vēl kādu noslēpumu – to zilo lukturi ap aci mēlnesis esot dabūjis no Rustama, turklāt pelnīti.
  • Cilvēki nosauc šos par salašņu vērpelēm un niekkalbjiem, mēlnešiem un kladzenēm, gramšļām un mīstīklām, nespēdami ko tādu vairs ciest.
  • Muižas, kuras īpašniekam tika piespriests nāvessods, nonāca denuncētāja īpašumā; cara varas nomušītā tirgoņa bodītes un privilēģijas tika viņu nodevušajam mēlnesim.
  • Vēlāk meita paskaidroja, ka stāstīt par Jurika atgriešanos nav bijis īpaša iemesla – kāds bijis, tāds arī palicis – mēlnesis un žadzinātājs.
  • Visgrūtāk smieties pašam par sevi, labāk ar baudu smejos par tevi – cik neveikls esi, resns vai tievs, kāds slīmests esi vai mēlnesis liels.
Vairāk piemēru ...