dirsiens
dirsiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dirsiens | dirsieni |
| Ģen. | dirsiena | dirsienu |
| Dat. | dirsienam | dirsieniem |
| Akuz. | dirsienu | dirsienus |
| Lok. | dirsienā | dirsienos |
1.Izkārnījumi.
2.Karstgalvis.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas dirsiens Pēteris taču zina, ka manis trūka.
- Brēmans instinktīvi sakņupa un saspringa, kā dirsdams vai tieši aizturēdams dirsienu.
- Lai Asas 13 dirsiens iztukšojas par patiesību un formu.
- Dirsiens, ne Kārsiens, šitāda mums te vēl trūka, nodomāju, tomēr kājās pieslejos un sarokojos.
- Dirsiens!