Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
dirsējs
dirsējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vulgārismsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.dirsējsdirsēji
Ģen.dirsējadirsēju
Dat.dirsējamdirsējiem
Akuz.dirsējudirsējus
Lok.dirsējādirsējos
1.Ekskrementu izvadītājs.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: dirst1 — Izvadīt no organisma izkārnījumus.
2.Melis.
Saistītās nozīmesdirslis, melkulis, pūtējs.
Sinonīmi
dirslis2 — Melis.
melkulis1 — Melis.
pūtējs6 — Cilvēks, kas stāsta ko aplamu.
melis1 — Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
Hiperonīmi
melša1 — Melis; arī pļāpa.
melsis1 — Melis; arī pļāpa.
melsonis1 — Melis, pļāpa.
Tulkojumiliar.
liar, prevaricator
a person who has lied or who lies repeatedly
[Princeton WordNet 3.0]
3.Pļāpa; muldoņa.
Saistītās nozīmesmutainis, pļerkšķis, vankšķis, balamute, čaba.
Sinonīmi
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čavata1 — Pļāpa.
grabis2 — Pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
grabētājs1 — Pļāpa.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
Hiponīmi
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
klabeklis3 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.
klačbāba1 — Pļāpa; tenkotāja.
mēlnesis1 — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
melukule1 — Pļāpa, tenkotāja.
muldeklis1 — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
muldoņa1 — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
muldonis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
pasakķesele1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
salašņdārta1 — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
seķine1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
tenclava2 — Baumotāja, tenkotāja.
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
valodnese1 — Tenkotāja.
žagata2 sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
Hiperonīmi
buldurmēle1 — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.
klamsts1 — Kurnētājs, pļāpa.
mēlgalis1 — Zobgalis; arī pļāpa.
melša1 — Melis; arī pļāpa.
melsis1 — Melis; arī pļāpa.
melsonis1 — Melis, pļāpa.
penteris2 — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: dirst2 — Muldēt; runāt muļķības.
Avoti: ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Marks sūkstījās par poda trūkumu un, būdams uzticīgs punktuālajai peristaltikai, ik dienas devās uz netālu esošo sporta totalizatoru bāru, kur viņu drīz vien sveicināja kā apkaimes paredzamāko dirsēju.
  • Es atvēzējos un krāmēju šim slimajam distrofiķim, debilajam dirsējam pa purnu.
  • Tādiem dirsējiem neviens netic.
  • Viņi ir dirsēji?
  • Lai neizskatās, ka esmu tukšais dirsējs, reku pāris lietas ko varējāt iepriekš jau paredzēt:
Vairāk piemēru ...