dirst
Lietojuma biežums :
dirst 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
Locīšana
irst 1. konjugācijas darbības vārds; eifēmisms, neliterārs
Locīšana
1.Izvadīt no organisma izkārnījumus.
PiemēriMan visu laiku gribējās dirst, bet īsti nesanāca.
2.žargonisms Muldēt; runāt muļķības.
PiemēriTas vienmēr ir ļoti vērtīgi — sēdēt un gudri dirst, cik viss ir slikti, bet pašam neko nedarīt.
Stabili vārdu savienojumiDirst ausī. Dirst šķidru.
Stabili vārdu savienojumiEj (tu) dirst!
Avoti: MLVV, SLG
Korpusa piemēri:šeit