čabināt
čabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čabinu | čabinām | čabināju | čabinājām | čabināšu | čabināsim |
| 2. pers. | čabini | čabināt | čabināji | čabinājāt | čabināsi | čabināsiet, čabināsit |
| 3. pers. | čabina | čabināja | čabinās | |||
Pavēles izteiksme: čabini (vsk. 2. pers.), čabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čabinot (tag.), čabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čabinātu
Vajadzības izteiksme: jāčabina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
1.1.intransitīvs
3.apvidvārds Lēnām (ko) darīt, gatavot.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad lapas viņš čabināja pats, bet tas viņu vairs nesatrauca.
- Gar kājām, zāli čabinādama, aizslīd dzeltena čūska, bet cilvēka neviena.
- – drebinājās Elīza, čabinādama savus čipšus un lūkodamās uz lielo, balto vannu.
- Vējš šalca un čabināja būdas jumta salmus — likās, kāds biksta tos ar koku.
- Un rimti čabina kalmes rāmos lazdu līčos.