Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
čabiņa
čabiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.čabiņačabiņas
Ģen.čabiņasčabiņu
Dat.čabiņaičabiņām
Akuz.čabiņučabiņas
Lok.čabiņāčabiņās
1.Kāja (bērnu valodā).
2.Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
Saistītās nozīmesmelukule, čaukstene, klačbāba, pasaktaša.
Sinonīmi
melukule1 — Pļāpa, tenkotāja.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
klačbāba1 — Pļāpa; tenkotāja.
pasaktaša1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
pasakķesele1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
salašņdārta1 — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
seķine1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
tenclava2 — Baumotāja, tenkotāja.
valodnese1 — Tenkotāja.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dirsējs3 — Pļāpa; muldoņa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
mēlnesis1 — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
Avoti: EH, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Jādabū lejā speramie, kurus var ēst, aplietus ar čurkstiņiem, griuzdiņiem, čabiņām, čīpstaliņām vai čirpaliņām.
  • Viņa man liek kāpt lejā uz mājas pagrabu un saka: tur, velc nost biksiņas, gulies ar visām čabiņām pār ogļu kaudzi, dod pelītei žagariņu, un lai viņa tevi per, lai viņa tevi per, un ātrāk nenāc atpakaļ, kamēr dibens ir sarkans, vai skaidrs?
Vairāk piemēru ...