grabināt1
grabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grabinu | grabinām | grabināju | grabinājām | grabināšu | grabināsim |
| 2. pers. | grabini | grabināt | grabināji | grabinājāt | grabināsi | grabināsiet, grabināsit |
| 3. pers. | grabina | grabināja | grabinās | |||
Pavēles izteiksme: grabini (vsk. 2. pers.), grabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grabinot (tag.), grabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grabinātu
Vajadzības izteiksme: jāgrabina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
1.1.intransitīvs
4.apvidvārds Rakņāt, rušināt.
5.apvidvārds Braukt, brāzties.
Avoti: LLVV, SLG, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzis priekšnamā grabināt ūdens spaiņus, vīrs beidzot ienāca istabā.
- Tā vietā jūs teicāt, ka mēs tikai grabinot bungas.
- Materiāli bija švaki, gudrojām, ko izmantot, tad grabinājām kopā.
- Ne tāds, kā dzirdēt lietu grabinām pa sienaugšas jumtu.
- Pie durīm kāds grabināja.