spaidītājs
spaidītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spaidītājs | spaidītāji |
| Ģen. | spaidītāja | spaidītāju |
| Dat. | spaidītājam | spaidītājiem |
| Akuz. | spaidītāju | spaidītājus |
| Lok. | spaidītājā | spaidītājos |
spaidītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spaidītāja | spaidītājas |
| Ģen. | spaidītājas | spaidītāju |
| Dat. | spaidītājai | spaidītājām |
| Akuz. | spaidītāju | spaidītājas |
| Lok. | spaidītājā | spaidītājās |
Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noticēt, ka mēs neesam tikai pogu spaidītāji šeit!
- – Danču placis viņām ir galvenā vieta, kur kādu spaidītāju priekš sevis nomakšķerēt.
- Nu, domājiet, draugi, drusku ar savām smadzenēm, neesiet tikai pogu spaidītāji!
- Kolēģi, lūdzu, neesiet podziņu spaidītāji!
- Tāpat arī krūšu spaidītājiem ir jābūt pilngadīgiem, turklāt īsi pirms procedūras viņiem ir jāsterilizē rokas.