puteklītis
puteklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puteklītis | puteklīši |
| Ģen. | puteklīša | puteklīšu |
| Dat. | puteklītim | puteklīšiem |
| Akuz. | puteklīti | puteklīšus |
| Lok. | puteklītī | puteklīšos |
Dem. → puteklis.
Stabili vārdu savienojumiKā (viens) puteklītis.
- Kā (viens) puteklītis idioma — saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir laminēts īsta zelta puteklītis ar klāt pievienotu lupu aplūkošanai.
- Ko gan viens bezgalīgajos kosmosa plašumos izsēts puteklītis vēl var vēlēties?
- Es uztveru mazas, kustīgas lietas un virpuļoju pretim peldošam puteklītim.
- Es biju maziņš puteklītis tajā visā, kas tur notiek.
- - Bet, protams, arī tik sīks varas puteklītis kā Johans.