vemt
vemt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vemju | vemjam | vēmu | vēmām | vemšu | vemsim |
| 2. pers. | vem | vemjat | vēmi | vēmāt | vemsi | vemsiet, vemsit |
| 3. pers. | vemj | vēma | vems | |||
Pavēles izteiksme: vem (vsk. 2. pers.), vemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vemjot (tag.), vemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vemtu
Vajadzības izteiksme: jāvemj
1.Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
1.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiVemt uguni.
- Vemt uguni — strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turnīra otrās dienas laikā karstuma dēļ vairāki spēlētāji ģība un vēma.
- Viņš vairs neko nevar ieēst, vemj, kļūst aizvien vārgāks.
- Bet tas skan tik šausmīgi banāli, ka vemt gribas."
- Tiesā izskanējis, ka šokētā māte no redzētā esot sākusi vemt.
- Mairitai sāpēja galva, viņa vēma un nekustīgi gulēja Katrīnas gultā.