Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
pūtiens
pūtiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.pūtienspūtieni
Ģen.pūtienapūtienu
Dat.pūtienampūtieniem
Akuz.pūtienupūtienus
Lok.pūtienāpūtienos
1.Spēcīga izelpa.
PiemēriKā jau pienākas, es nopūtu tās ar vienu vienīgu pūtienu.
  • Kā jau pienākas, es nopūtu tās ar vienu vienīgu pūtienu.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Darīt: pūst1 — Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
2.Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu.
PiemēriTālumā atskanēja dobjš raga pūtiens, un kaujas laukā ieauļoja vientuļš bruņinieks.
  • Tālumā atskanēja dobjš raga pūtiens, un kaujas laukā ieauļoja vientuļš bruņinieks.
  • Tā skanētu nevis kā taures pūtiens, bet gan kā rēciens, pērkona grandiens, dienvidrieteņa brāzma.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
taurējiens1 — Taures pūtiens.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Darīt: pūst3 — Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
2.1.Vienreizēja skaņa, ko rada signālierīce.
PiemēriPie vārtiņiem atskanējušais autotaures pūtiens iedūrās pakrūtē.
  • Pie vārtiņiem atskanējušais autotaures pūtiens iedūrās pakrūtē.
  • Par trim garajiem trauksmes sirēnas pūtieniem, kas parasti vēstīja vēl tikai par dažām kaut kur tālumā pie apvāršņa manītām ienaidnieka lidmašīnām, viņš vispār nelikās ne zinis.
3.sarunvaloda Vējš.
PiemēriPēc aukstā pūtiena ir tik patīkami iesprukt atpakaļ iesildītajā ādas sēdeklī, īpaši, ja tur pacietīgi gaida pudele Jack Daniel’ s. Renārs atskrūvē korķi un no kakliņa ierauj kārtīgu klunkšķi.
  • Pēc aukstā pūtiena ir tik patīkami iesprukt atpakaļ iesildītajā ādas sēdeklī, īpaši, ja tur pacietīgi gaida pudele Jack Daniel’ s. Renārs atskrūvē korķi un no kakliņa ierauj kārtīgu klunkšķi.
  • Kur palicis ikdienišķais pūtiens, kas pirmīt Liepājā svaidīja meiteņu matus?
Saistītās nozīmesvējonis, vējs.
Sinonīmi
vējonis1 — Vējš.
vējs1 — Vējš.
vējš1 — Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Hiponīmi
aizejošs vējš1 — Vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
apakšvējš1 — Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
auris2 — Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
austrenis2 apvidvārds — Austrumu vējš.
austrenis1 poētiska stilistiskā nokrāsa — Ziemeļaustrumu vējš.
austriņš2 novecojis — Austrumu vējš.
austrumvējš1 — Austrumu vējš.
āzenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
bada vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
bakštagvējš1 — Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
brīze1 — Vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
ceļa vējš1 — Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
ceļavējš1 — Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu.
ceļvējš1 — Ceļavējš.
dienvidaustrenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidaustrumvējš1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidenis1 — Dienvidvējš.
dienvidis1 — Dienvidvējš.
dienvidnieks3 — Vējš, kas pūš no dienvidiem1.
dienvidrietumvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
dienvidvējš1 — Dienvidu (1) vējš.
dominējošais vējš1 — Valdošais vējš attiecīgajā vietā un laikā.
dvarsa vējš1 — Vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
garais vējš1 — Dienvidrietumu vējš.
īdenis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē).
idis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īds1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
idus1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
jūrnis1 — Rietumu vējš.
launadzis1 — Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
lēnica1 — Dienvidrietumu vējš.
lēnītis1 apvidvārds — Dienvidvējš.
lodas vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodes vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodis1 — Ziemeļrietumu vējš (lībiešu "luod" - ziemeļrietumi).
mākars1 — Austrumvējš.
novirzītais vējš1 — Vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
paisuma vējš1 — Vējš no jūras.
pasāts1 — Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
pasātvējš1 — Pasāts.
pienākošais vējš1 — Vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
pievējš1 joma: jūrniecība — Slīps pretvējš.
pilnvējš1 — Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
pludenis1 — Rietumvējš.
pretvējš1 — Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
pūlevējš1 — Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš.
pūmenis1 — Ziemeļrietumu vējš.
pusrītenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
pūtiens3.1 — Vēja pūsma.
rietenis1 — Rietumu vējš.
rietrenis1 — Rietumu vējš.
rietumnieks1 — Rietumu vējš.
rietumvējš1 — Rietumu vējš.
rītavējš1 — Austrumu vējš.
rītenis1 — Austrumu vējš.
rītvējš1 — Austrumu vējš.
saksenis1 — Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
sāmenis1 — Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
sānu vējš1 — Vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
sānvējš1 — Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
sausenis2 apvidvārds; parasti formā: vienskaitlis — Dienvidaustrumu vējš.
sauss vējš2 — Sausvējš.
sauss vējš1 — Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
sausvējš2 apvidvārds — Dienvidaustrumu vējš.
sausvējš1 — Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
sīvenis1 — Ziemeļu vējš.
šķietamais vējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
starpas vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
tārpenis1 — Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
ūdensvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
vakariens1 — Rietumu vējš.
vakarvējš1 — Rietumu vējš.
valdošais vējš1 — Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
valdzenis1 — Rietumu vējš.
vasarasvējš1 — Dienvidvējš.
vasarvējš1 — Dienvidvējš.
vežģeris1 — Rietumu vējš.
vežģervējš1 — Rietumu vējš.
viddienvējš1 — Dienvidvējš.
vietējais vējš1 — Vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
vimpeļvējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa.
virpuļvējš1 — Vējš, kas veido virpuļus (1).
virsvējš1 — Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
zemenis1 — Zemes vējš jeb austrumvējš.
zemnieks3 apvidvārds — Austrenis, austrumvējš.
zīdosts1 — Dienvidaustrumu vējš.
ziemalis1 — Ziemelis.
ziemeļaustrenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
ziemelis1 — Ziemeļu vējš.
ziemeļvējš1 — Ziemeļu vējš.
zūziens1 — Vēja pūtiens.
Saistīts ar
aizvējš1 — No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
bezvējš1 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis — Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
brāzma1 — Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
caurrauts vējš1 — Caurvējš.
caurvējš1 — Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
novējš1 — Aizvējš.
pavējš1 — Aizvējš.
Gradācijas jēdzienu grupa
(grupas nosaukums)
vējonis1 — Vējš.
(grupas nosaukums)
vējs1 — Vējš.
(grupas nosaukums)
vējš1 — Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
(grupas nosaukums)
pūtiens3 sarunvaloda — Vējš.
vētra1 — Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
auka1 — Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
pusvējš2 apvidvārds — Neliels vējš.
viesuļvējš1 — Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
viegls vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles).
mērens vējš1 — Vidējs vējš.
vidējs vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Cēlonis ↔ Būt procesā: pūst4 — Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
Tulkojumiwind, air current.
wind, air current, current of air
air moving (sometimes with considerable force) from an area of high pressure to an area of low pressure; "trees bent under the fierce winds"; "when there is no wind, row"; "the radioactivity was being swept upwards by the air current and out into the atmosphere"
[Princeton WordNet 3.0]
3.1.Vēja pūsma.
PiemēriVēja pūtiens norausa viņai no sejas biezos, melnos matus, bet acis aizsedza ēna.
  • Vēja pūtiens norausa viņai no sejas biezos, melnos matus, bet acis aizsedza ēna.
  • Pēc pirmā pūtiena vējš uz mirklī pierima, bet tad atgriezās ar jaunu spēku.
  • Lai arī no līča puses visai bieži atceļoja pa stiprākam pūtienam, ārā joprojām valdīja pamatīga sutoņa.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
zūziens1 — Vēja pūtiens.
Hiperonīmi
pūtiens3 sarunvaloda — Vējš.
vējonis1 — Vējš.
vējs1 — Vējš.
vējš1 — Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Gradācijas jēdzienu grupa
brāzma1 — Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
zūziens1 — Vēja pūtiens.
pūtiens3.1 — Vēja pūsma.
3.2.Vētra.
4.žargonisms Kliedziens.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kliedziens1 — Skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs).
Tulkojumicry, yell, scream, screaming, shriek, shrieking.
cry, yell
a loud utterance of emotion (especially when inarticulate); "a cry of rage"; "a yell of pain"
(LV šaurāka nozīme) scream, screaming, shriek, shrieking, screech, screeching
sharp piercing cry; "her screaming attracted the neighbors"
[Princeton WordNet 3.0]
Stabili vārdu savienojumiViens pūtiens.
  • Viens pūtiens sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kas notiek ļoti ātri, vienā mirklī (parasti brauciens)
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit