rietenis
rietenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rietenis | rieteņi |
Ģen. | rieteņa | rieteņu |
Dat. | rietenim | rieteņiem |
Akuz. | rieteni | rieteņus |
Lok. | rietenī | rieteņos |
Rietumu vējš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā tāpat kā Igaunijā rietenis tīri izslaucījis debesjumu.
- Nezinu, ko Rietenis ziemā ēd.
- Rietenis brāzmās sasniedzis 15 – 18 m/ s, minēts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā meteo.lv.
- Dažrīt skrien kā vējš un kā miets atduras, daždien viegli pūš kā liega brīze, dažnakt maigi glāsta kā silts rietenis.
- Caur rietenī ņirbošo lapu klājienu spraucas saules stari un silda pakausi, tabakas dūmi graciozi aizvijas gar krustiem, apkārt trallina putniņi.