sīvenis
sīvenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīvenis | sīveņi |
| Ģen. | sīveņa | sīveņu |
| Dat. | sīvenim | sīveņiem |
| Akuz. | sīveni | sīveņus |
| Lok. | sīvenī | sīveņos |
Ziemeļu vējš.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Voi jam kod nabejs pītryuks sovys viltuotuos saimis: sova narikteiguo bārna i sovys meiluos sīvenis.
- Tik trokys lītys, kai runuoja sīvenis iz īlys, puordeviejis gruomotu veikalūs i zynuotuoji literaruos saīšonuos, naizdūmuotu nivīns baņdits, ka viņ gadīnī jau nu dzimšonys nabyutu drusku maniaks.