Paplašinātā meklēšana
Meklējam pūst.
Atrasts vārdos (43):
- pūst:1
- pūsti:1
- pūsts:1
- appūst:1
- atpūst:1
- dapūst:1
- iepūst:1
- izpūst:1
- nopūst:1
- papūst:1
- sapūst:1
- uzpūst:1
- spūsts:1
- pūsteļi:1
- pūsties:1
- aizpūst:1
- pārpūst:1
- pārpūst:2
- piepūst:1
- papūsts:1
- pūstelēt:1
- pūsteris:1
- appūstīt:1
- spūstele:1
- spūsties:1
- atpūsties:1
- iepūsties:1
- izpūsties:1
- nopūsties:1
- nopūsties:2
- papūsties:1
- sapūsties:1
- uzpūsties:1
- aizpūsties:1
- atspūsties:1
- izapūsties:1
- izspūsties:1
- piepūsties:1
- pūstelēties:1
- pūstelnieks:1
- atsapūsties:1
- nosapūsties:1
- piesapūsties:1
Atrasts vārdu savienojumos (23):
- (iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni
- laist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs
- laist pa (arī pār) bortu, arī pūst pa (arī pār) bortu
- pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs
- pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni
- pūst (kā) stabulē
- pūst (vai) dvēseli laukā
- pūst balonu (arī bumbu)
- pūst bumbiņas
- pūst citā stabulē
- pūst kāda stabulē
- pūst ļipā
- pūst miglu acīs
- pūst pīlītes
- pūst plēšas
- pūst ragā
- pūst vāverītes
- pūst vienā stabulē
- pūst vienā taurē
- pūst vienā un tajā pašā stabule
- pūst vienā un tajā pašā stabulē
- pūst ziepju burbuļus
- taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni
Atrasts skaidrojumos (325):
- trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
- aizputināt Aizpūst (1).
- aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- dūšāt Apdomāties, atpūsties.
- apvējot Appūst (par vēju).
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
- iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
- sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai.
- apaurēt Appūst.
- izpūšļot Ar pārtraukumiem izpūst, izkaisīt.
- savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties.
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atžeibināties Atgūties, atpūsties.
- atšauties Atjēgties; atpūsties.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- uzkurstīt Atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni.
- pārpūst Atpūst mājās.
- atstaipīt (arī atstiept) kaulus atpūsties (parasti guļus).
- atstiept (arī atstaipīt) kaulus atpūsties (parasti guļus).
- atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- dienvidot Atpūsties dienas vidū.
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
- atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- nodusēt Atpūsties, atdusēties.
- pārdusēt Atpūsties, atdusēties.
- atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
- atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
- atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- izgleijāties Atpūsties, izvaļāties.
- atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
- attecēties Atpūsties, sasildīties.
- veļot Atpūsties, slinkot.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
- spūsties Atpūsties; pūsties (1).
- čilot atpūsties.
- čīzot atpūsties.
- atgūdināties Atpūsties.
- atsapūsties Atpūsties.
- atsapūtināties Atpūsties.
- atspūsties Atpūsties.
- atšūbt Atpūsties.
- atžūbt Atpūsties.
- dusēt Atpūsties.
- izsēdēties Atpūsties.
- ottopiritsja Atpūsties.
- pavilnīt Atpūsties.
- pūtēties Atpūsties.
- pūtināties Atpūsties.
- relaksēties Atpūsties.
- žūbt Atpūsties.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- piespanderēt Būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst.
- hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā.
- parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
- pūte Darbība, process --> pūst(6).
- izpūtējs Darītājs --> izpūst.
- pūšams Divd. --> pūst.
- saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole).
- vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
- līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem.
- litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
- dohnuķ Gulēt, atpūsties.
- drihaķ Gulēt, atpūsties.
- kimaķ Gulēt, atpūsties.
- kimariķ Gulēt, atpūsties.
- atšļaukties Guļot atpūsties.
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
- izstiept kaulus guļus atpūsties.
- zvērināt Iededzināt, uzpūst.
- iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
- iešvipstelēt Iepūst, ieplūst.
- iepūšļāt Iepūst.
- iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
- izapūtināties Ilgāku laiku atpūsties.
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izspūsties Ilgāku laiku, daudz pūsties.
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- sepsīns Indīgs ptomaīns, kas izolēts no pūstoša rauga un asinīm.
- peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona.
- uztūtot Īsu brīdi pūst (tauri).
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
- šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt.
- šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt.
- izdvašot Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- izkaukot Izpūst, izpluinīt vējā.
- padusēt Kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties.
- izguļāties Kādu brīdi (pietiekami) pagulēt gultā bez miega, atpūsties.
- nosēkāt Kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties.
- nobazūnēt Kādu laiku pūst bazūni.
- pauts Kas uzpūsts, uztūcis, ieapaļš.
- puzne kaut kas trūdošs, pūstošs.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
- atžeibt Kļūt mundram, atpūsties.
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- izšļāpt Kļūt tādam, no kura izplūst gaiss (par piepūstiem priekšmetiem).
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
- augļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties.
- gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
- pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
- gleijāt Ļaut atpūsties.
- piepūtināt Ļaut atpūsties.
- izpūtināt Ļaut labi atpūsties.
- pārpūdēt Ļaut vietām pūstot sairt.
- aukāt Ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju).
- pirkstināt Maisīt ogles vai pūst gaisu tajās.
- makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
- miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
- atkrist atmiegā Nedaudz pagulēt, atpūsties.
- pažīgot Nedaudz, mazliet vai kādu brīdi pūst (par vēju).
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
- miena Nopļauta, izmirkusi, vēja izpūsta labība.
- izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
- nokusnīt Nopūsties, novaidēties.
- nokusnīties Nopūsties, novaidēties.
- iesūkstīties Nopūsties.
- nodusēt Nopūsties.
- nodusēties Nopūsties.
- nodust Nopūsties.
- nosapūsties Nopūsties.
- notosties Nopūsties.
- uzduzot Nopūsties.
- sapr- Norāda uz pūšanu, pūstošu vielu.
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
- ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
- saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- salielināt Palielināt, pārspīlēt, uzpūst.
- tūkšķēt Pampt, uzpampt, uzpūsties.
- izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
- pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
- parādīt dievam vēderu pēc ēšanas atpūstie, pagulēt.
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- atsagriezties Pēc virziena maiņas pūst iepriekšējā virzienā (par vēju).
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- piepampēt Piepūst.
- piepausties Piepūsties, uzblīst.
- iztūkt Piepūsties, uzpampt, uztūkt.
- piedūbst Piepūsties.
- piespangots Piepūties, pietūcis, uzpūsts.
- iepūtināt Pieradināt (zirgu) atpūsties zināmās vietās vai noteiktos laikos.
- atvāļāties Pietiekami gulšņāt, atpūsties, noslinkot.
- atkrākties Pietiekoši atpūsties (nicīgi).
- vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
- gadinīns Ptomalīns pūstošās mencās.
- šņurkt Puņķoties; ar nāsīm pūst.
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- uzpūst Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi; piepūst (1).
- zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
- uzpūtums Rezultāts --> uzpūst (4), uzpūsties (1).
- rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu).
- vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku.
- vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
- ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
- iepūšļāt Sākt pūst elpu, atkārtoti uzpūst elpu.
- aizstabuļot Sākt pūst stabuli.
- sakaulēt sapūst.
- nopūt Sapūstot atdalīties nost.
- svipšķis Savienojumā "svipšķi mest" - spēcīgi uzpūst uguni no oglēm.
- pūtin Savienojumā ar "pūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- atpūtināt kaulus sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- papūtināt kaulus sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos.
- atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ.
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
- svaist smagi nopūsties.
- žvūkšēt Smagi pūst.
- spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
- zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- kaulēt Stipri pūst (par vēju).
- smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
- dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs.
- zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- pujīgs Tāds, kas ātri pūst.
- saprozoisks Tāds, kas barojas ar pūstošām vielām (protozoji).
- saprofils Tāds, kas barojas no pūstošām vai nedzīvam organiskām vielām (mikroorganisms).
- izplaiksnīties Tikt aizpūstam, izzust, pāriet.
- pārtrepēt Trūdot, pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- bombasts Tukša uzpūsta runa.
- izkušināt Uzirdināt, piepūst.
- sapust uzpampt, uzpūsties.
- izpumpt Uzpampt, uzpūsties.
- apdvest Uzpūst (dvašu, elpu).
- piepūst Uzpūst (dzīvnieku).
- uzdvašot Uzpūst (par vēju, gaisa pūsmu).
- piespundēt Uzpūst (vēderu).
- uzspundēt Uzpūst (vēderu).
- uzdūlēt Uzpūst dūmus (ar dūlāju).
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- apdvašot Uzpūst elpu.
- uzdvašot Uzpūst elpu.
- izērkulēt Uzpūst kā ērkuli.
- svipstēt Uzpūst liesmu no oglēm.
- svipt Uzpūst liesmu no oglēm.
- ružģēt Uzpūst uguni, bikstīt ogles.
- ružģināt Uzpūst uguni, bikstīt ogles.
- saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- Hydrobia ventrosa uzpūstā hidrobija.
- Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte.
- Gymnocolea inflata uzpūstā kailkausīte.
- Lobelia inflata uzpūstā lobēlija.
- Rhizina undulata uzpūstā saknene.
- Lophozia ventricosa uzpūstā smaillape.
- Calystegia inflata uzpūstais dižtītenis.
- pudeļgrīslis Uzpūstais grīslis ("Carex rostrata").
- Carex rostrata uzpūstais grīslis.
- Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms.
- Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms.
- izapūsties Uzpūsties (par vēderu).
- piebangāties Uzpūsties, piepampt.
- izkūkt Uzpūsties, pietūkt.
- izkūkties Uzpūsties, pietūkt.
- kūkt Uzpūsties, pietūkt.
- kūkties Uzpūsties, pietūkt.
- sapausties Uzpūsties, uzpampt, pacelties.
- piepangot Uzpūsties, uzpampt.
- izbliezties Uzpūsties.
- piespugt Uzpūsties.
- uzdumpēties Uzpūsties.
- uzpumpēties Uzpūsties.
- pūkšīgs uzpūsts un mīksts (par maizi).
- sārņu tufs uzpūsts, porains materiāls, ko iegūst, strauji dzesējot metalurģiskos sārņus; lieto par vieglo betonu pildvielu.
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
- sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
- kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
- gleijāties Valstīties, atpūsties.
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
- atšaudināt Vēlēt atpūtu, atpūsties, atpūtināt.
- vēsot Vēsi pūst.
- iedvesties Viegli nopūsties.
- izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
- vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
- laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
- pūšņi viss, kas pūst.
- šļaucēties Zvilus atpūsties.
pūst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV