zēģelēt1
zēģelēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zēģelēju | zēģelējam | zēģelēju | zēģelējām | zēģelēšu | zēģelēsim |
| 2. pers. | zēģelē | zēģelējat | zēģelēji | zēģelējāt | zēģelēsi | zēģelēsiet, zēģelēsit |
| 3. pers. | zēģelē | zēģelēja | zēģelēs | |||
Pavēles izteiksme: zēģelē (vsk. 2. pers.), zēģelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zēģelējot (tag.), zēģelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zēģelētu
Vajadzības izteiksme: jāzēģelē
2.Spēcīgi pūst (par vēju).
3.apvidvārds Ātri iet vai braukt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vāģītis bija kā siets, vējš zēģelēja pa visām šķirbām.
- Debesis bija savandītas — mākoņi zēģelēja, uzvilkusi buras līdz mastu galiem.
- Īpaši jau Daugavas pusē, kur vējš pamatīgi zēģelē arī siltākās dienās.
- Gar krastu zēģelēja kuģis « Klejotājs».
- Vējš zēģelē mugurās no dienvidrietumiem.