zēģelēt | Tēzaurs

zēģelēt¹

Lietojuma biežums :

zēģelēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Burāt.

2.Spēcīgi pūst (par vēju).

3.apvidvārds Ātri iet vai braukt.

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri