pūte2
pūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūte | pūtes |
| Ģen. | pūtes | pūšu |
| Dat. | pūtei | pūtēm |
| Akuz. | pūti | pūtes |
| Lok. | pūtē | pūtēs |
Darbība, process → pūst(6).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī uz ceturtdienu debesis gandrīz visā Latvijā bija skaidras, pūte lēns vējš.
- Pūtes parasti aug " T zonā", ieskaitot pieri, degunu un zodu. "
- Un gadās, ka nekādu Seku nav, ja nu vienīgi uz vecumu pūtes no acīm sāks spiesties vai pat paslepajā vietā bārda uzsāks augt līdz pašiem ceļgaliem.
- Pret ļaunumu viņa izgāja ar labestības karogu, kas nederēja par cīņas ieroci un ģeldēja vienīgi par plāksteri ( bet plāksterus līmē ne tikai uz dzīstošiem pušumiem, bet arī uz strutainām pūtēm).
- Un pat vietējā slimība, kas izpaudās ar atbaidošām pūtēm uz sejas un matu lēšķiem un bija raksturīga tikai šiem novadiem, tāpēc ceļotāju un Eiropas ārstu jau iedēvēta par " poļu kaiti", patiesībā bija tikai necila gara un nelāga dzīvesveida izpausme, jo pat turīgākie ļaudis te bija stipri palaidušies, slinki uz mazgāšanos, skūšanos un citādu savas miesas kopšanu, tie rija bez sāta un kad vien ienāca prātā, turklāt – trekni, jaukdami kopā atšķirīgus ēdienus, ko neklātos lietot pat vienā un tai pašā dienā, dzēra bez mēra – nemaz nerunājot par dzīrēm, kur patiešām smieklīgā ēdienu un dzērienu pārpilnība kļuva nevis par svētkiem, bet gan par lielām un nežēlīgām mocībām viņu miesai, par briesmīgu pārbaudījumu gremošanas traktam, tāpēc zem acīm lielākajai daļai bija maisiņi un daudzi, tik tikko trīsdesmit gadus šai pasaulē nodzīvojuši, jau staigāja ar ļumošiem vaigiem un trīskāršu pazodi, sejas viņiem bija uzburbušas un sausas ēdes sēstas, bet nesukātajos matos ņudzēja kukaiņi un metās lēšķi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jau gadu desmitiem vairākums šejienes vīriešu galvu skuva kailu un tikai pašā galvvidū atstāja dažas šķipsnas, un pēdējā laikā arvien vairāk nicinājuma izpelnījās tie, kas ģērbās saskaņā ar aizjūras modēm un mazgāja un iesmaržināja matus, un tādus nicīgi izsmēja viņu pašu skūtie tautieši, tie paši, kuri žīdus saukāja par netīriem, un tie paši, kurus uz apskati pieņemot Ārons Gordons reizēm drošības pēc